Foto: Babītes pagasta robežas pirms Otrā pasaules kara
Autors: Andrejs Ence, Babītes novada domes deputāts
Esam vēsturiska brīža liecinieki un diemžēl arī dalībnieki, kurus tas tieši skar – valdība ir lēmusi par labu Mārupes un Babītes novadu apvienošanai, un jau pavisam drīz Babītes novada teritorija tiks dēvēta par Mārupes novadu. Cik šis lēmums ir pamatots? Mēs uzskatām, ka tam nav ekonomiska pamatojuma, kā arī nav lietderīgi veidot jaunu administratīvo teritoriju, apvienojot Mārupes novadu ar Babītes novadu.
- Babītes novada teritorija ir ģeogrāfiski vienota, attālums no ikvienas apdzīvotās vietas novadā līdz tā administratīvajam centram nepārsniedz 50 km, turklāt ceļu infrastruktūra ir piemērota nokļūšanai līdz tam.
- Redzot tendences ar darījumiem nekustamo īpašumu tirgū, secināms, ka būvniecības apjomi tikai pieaugs, kas veicinās ilgtspējīgu Babītes novada teritorijas attīstību dažādās jomās – uzņēmēji ir iegādājušies nekustamos īpašumus, lai ieguldītu nopietnas investīcijas.
- Reformas piedāvājumā bija noteikts, ka Pierīga ir Rīgai pieguļošās novadu teritorijas un tajās iedzīvotāju skaitam novadā jābūt 15 000, bet nevienā normatīvajā dokumentā nav definēts, kas tad īsti ir “Pierīga”.
Mūsu skatījumā, šāds nosacījums ir pilnīgi neizprotams, tam nav saskatāms nekāds pamatojums, jo jau spēkā esoša likuma redakcija pieļāva atkāpes no vienotiem nosacījumiem novada iedzīvotāju skaitam, kas būtībā degradēja reformas mērķus.
- Drīzāk saskatām iespēju, ka reformas ietvaros būtu bijis lietderīgi izvērtēt Mārupes novada Skultes ciema teritorijas iekļaušanu Babītes novada teritorijā, jo vairāki desmiti izglītojamo no Skultes ciema mācās Babītes vidusskolā, turklāt starp Skultes ciemu un Piņķu ciemu ir nodrošināts sabiedriskais transports.
- Analizējot iedzīvotāju sadalījumu pa vecuma grupām, redzams, ka bērni un jaunieši vecumā līdz 18 gadiem veido 26,6% no iedzīvotāju skaita, bet virs darbaspējas vecuma ir 13% iedzīvotāju. Šīs proporcijas rāda, ka lielākā daļa, vairāk nekā 60%, ir iedzīvotāji darbaspējas vecumā. Ņemot vērā bērnu skaita pieauguma dinamiku novadā, ir skaidrs, ka Babītes vidusskola ir perspektīva vidusskola ar pieaugošu izglītojamo skaitu ik gadu.
- Babītes novadā ir izveidots pietiekami efektīvs izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīkls, komunālās saimniecības tīkls, nodrošināts sabiedriskais transports un ceļu infrastruktūra piemērota nokļūšanai līdz novada administratīvajam centram.
- Pašvaldības budžets ar katru gadu pieaug, mums ir stabila nodokļu bāze, tāpēc ar budžeta finanšu līdzekļiem iespējams pilnībā nodrošināt finansējumu pašvaldības funkciju izpildei, kā arī, mērķtiecīgi plānojot, veikt apjomīgas investīcijas dažādos attīstības projektos.
- Ņemot vērā, ka Babītes novada pašvaldības institūciju personāla kapacitāte pilnībā nodrošina pašvaldību funkciju izpildi, kā arī, redzot katras institūcijas darba apjomu, nav iespējas būtiski optimizēt pašvaldības institūciju darbību.
Šie ir tie būtiskākie, statistiski pierādāmie dati, kurus izvērtējot nav skaidrs, kā Babītes un Mārupes novadu apvienošana radītu labākus priekšnosacījumus tautsaimniecības attīstībai šajās teritorijās, jo attīstība jau tāpat notiek pietiekami aktīvi abos novados. Vai no šo novadu apvienošanas būs kāds ieguvums novadu iedzīvotājiem un valsts pārvaldes sistēmai?
Taču novadu apvienošanās ir notikusi, bet mūsu mērķis paliek nemainīgs – sekmēt vienlīdzīgu attīstību gan Babītes, gan Mārupes teritorijās. Veicināt un turpināt darbu pie straujās izaugsmes abās šajās teritorijās, lai veidotu stiprāko reģionu Latvijā.