Viedokļi

Babītes un Mārupes attīstības turpinājums

Tukšo solījumu laiks ir pagājis. Mēs turpināsim gan Babītes, gan Mārupes straujo attīstību!

Autors: LRA Mārupes nodaļa
Foto: Andrejs Ence Jūrmalas Golfa kluba atklāšanā

Kā radās šī Mārupes un Babītes apvienība? Vai tas bija viegls solis?

Ence: Mūsu kopīgā vēsture ir ļoti sena. Esmu viens no Latvijas Reģionu Apvienības dibinātājiem. Līga pēc uzaicinājuma partijai pievienojās 2005. gadā, tobrīd šai partijai bija cits nosaukums. Tad arī radās pirmās iestrādes mūsu kopīgajam darbam.

Kadiģe: Līdz ar to mums spēku apvienošana un kopīga startēšana šajās pašvaldības domes vēlēšanās problēmas neradīja, kā tas ir citiem politiskajiem spēkiem – mēs jau esam savstarpēji labi pazīstami, atlika vien sapulcēt lielisku komandu un izveidot sarakstu. Es tās saucu par “piespiedu laulībām”, kurās esam nonākuši.

Vai bija viegli vienoties par kopīgiem mērķiem un redzējumu Mārupes novada attīstībai kā vienotam veselumam, nu jau iekļaujot arī Babītes teritoriju?

Ence: Mūsu priekšvēlēšanu programmā nav utopisku solījumu, mēs drīzāk esam noteikuši sev prioritātes, kas ir jāsakārto un kas ir vērstas uz abu pašreizējo novadu attīstību. Par konkrētākiem objektiem, problēmsituācijām un risinājumiem mēs runāsim brīdī, kad būsim pie teikšanas un varēsim ķerties pie darbiem. Mēs noteikti vēlamies turpināt gan Babītes, gan Mārupes uzņemto straujās attīstības kursu visās jomās, taču šobrīd nenākam ar tukšiem solījumiem, kas būtu neizpildāmi, bez likumiska pamatojuma.

Kadiģe: Pašos pamatos arī es visu laiku esmu uzsvērusi un arī šobrīd pie tā pieturos, ka Babīte un Mārupe ir līdzvērtīgas pašvaldības. Abas pašvaldības ir spējīgas dzīvot patstāvīgi, katra ar savu skatījumu, ar savu redzējumu izaugsmei, katrai ir bijušas savas attīstības programmas. Ja mēs būsim nākamajā lemšanā, tad mums jau būs jāveido šī kopējā jaunā stratēģija, attīstības programmas, investīciju programmas – ilgtermiņa un īstermiņa. Šīs programmas pamatā veidosies no tā, kas katram pašreizējam novadam ir ieplānots, kas nāk līdzi pūrā.

Ence: Starpība starp Mārupi un Babīti ir tāda, ka Mārupē ir divreiz vairāk iedzīvotāju, bet Babītes teritorija ir divarpus reižu lielāka. Tādēļ attīstības tendence, ņemot vērā, ka mums ir meži, lauki, purvi, ūdeņi utt., ir nedaudz citāda. Taču tas netraucē mums attīstīties, katrs savas vīzijas virza uz priekšu neatkarīgi no šiem apstākļiem.

Abi esat jau ilgus gadus bijuši novada priekšsēžu galā. Pastāstiet, lūdzu, kā jūsu novadi ir attīstījušies šo gadu laikā? Toreiz un tagad!

Ence: Padomju laikā šīs teritorijas bija lauksaimniecības uzņēmumi, bija Mārupes kolhozs, bija Bulduru sovhoza tehnikums un attīstība gāja lauksaimniecības virzienā. Paralēli norisinājās palīgražošanas, kas pamatā veidoja attīstību. 1993. gadā, kad sākās privatizācija, daudzas lietas bija jāpārņem pašvaldībai, tostarp visa komunālā saimniecība un ikdienas dzīve. Tie Babītes iedzīvotāji, kas šeit dzīvo no tiem laikiem, ir redzējuši, kā šī attīstība ir notikusi – mēs šīs teritorijas esam nemitīgi attīstījuši. Esam piesaistījuši daudz jaunu iedzīvotāju, kas devuši savu ieguldījumu ar saviem nodokļiem. Tas ir bijis mūsu ikdienas darbs, organizējot šo dzīvi, un pašlaik salīdzināt tos laikus ar šiem laikiem ir jau diezgan nereāli. Tiem, kas nav redzējuši 90. gadu sākumu – kāda tajā laikā bija Jaunmārupe, kādi bija Piņķi, Babīte –, grūti iedomāties to atšķirību un milzīgo darbu, kas ir paveikts šo gadu laikā, lai panāktu to līmeni, kāds ir šobrīd mūsu novados.

Kadiģe: Neapzinoties pagātni, nav nākotnes. Mārupe, protams, teritorijas ziņā ir daudz mazāka par Babīti, taču arī te attīstība, sākot no 1990. gada, ir bijusi ļoti strauja. Aizejot padomju armijai, Mārupē palika 9,5 tūkstoši iedzīvotāju, patlaban mēs esam jau 25 tūkstoši. Iedzīvotāju skaits ir pieaudzis teju trīs reizes. Lielākā daļa teritorijas bija Mārupes lauki, kā tautā teica “burkānu lauki” un “kāpostu lauki”, kas visi pašlaik ir ielās, ciematos un mājās. Es domāju, ka var droši apgalvot – tas, kurš Mārupē pēdējo reizi bijis pirms 20 gadiem, šo vietu vairs nepazīs, no tās Mārupes vairs nav palicis nekas. Visa infrastruktūra ir attīstījusies gan dzīvojamajos rajonos, gan ar sabiedriskām būvēm. Pēdējo gadu laikā ir uzbūvēti divi lieli bērnudārzi, šobrīd tiek būvēts trešais. Skolas visu laiku tiek paplašinātas, tiek palielināta esošo skolu kapacitāte, līdz ar to ir nodrošināts viss nepieciešamais, lai Mārupes iedzīvotājiem būtu komfortabli dzīves apstākļi.

Protams, pašlaik esošie Mārupes pašvaldības deputāti apzinās, ka mēs brīžiem netiekam līdzi tam jauno iedzīvotāju daudzumam, kāds ienāk pašvaldībā, tai infrastruktūrai, kādai būtu jābūt. Normālā situācijā būtu jābūt tā, ka vispirms ir attīstīta teritorija, ielas, ceļi, ūdens, kanalizācija, elektrība – viss ir savilkts, un tad nāk un būvē šo māju. Mums diemžēl tas notiek otrādi.

Ence: 1991. gadā, kad es sāku darbu kā Babītes novada priekšsēdētājs, mums arī bija tikai 5 tūkstoši iedzīvotāju, bet patlaban ir vairāk nekā 12,5 tūkstoši. Īpatnējs fakts ir tas, ka Pierīgā tomēr šie lauksaimniecības uzņēmumi bija attīstījuši kaut kādu infrastruktūru, bija izbūvētas ielas, apgaismojums, komunālie pakalpojumi. Tas viss bija jāpārņem, jāuztur un jāuzlabo, tās bija milzu investīcijas, jo mēs ikviens zinām, kā viss tika būvēts padomju laikā un kādas prasības ir mūsdienās. Mēs gājām un vēl aizvien ejam līdzi laikam – novada jaunie iedzīvotāji ir turīgi un prasīgi, līdz ar to mēs nevaram atslābt ne mirkli. Esam spiesti katru brīdi domāt un investēt infrastruktūrā, lai sasniegtu to līmeni, kāds šodien ir sasniegts.

Ne velti uz Mārupes novada pašvaldību vēlēšanām kandidē 11 saraksti. Ir jau sasniegts kaut kāds līmenis, un gribas uz to gatavo ātri atnākt, bet neviens pat īsti nezina, ko nozīmē noturēt šo līmeni – noturēšana brīžiem ir daudz smagāka par no jauna radīšanu. To es savā dzīvē esmu pārbaudījis vairākkārt.

Visus šos gadus esmu bijis pašvaldības priekšsēdētājs, pateicoties milzīgajam vēlētāju atbalstam, ar pārliecinošu pārsvaru katrās pašvaldību vēlēšanās, pret ko vienmēr esmu izturējies ļoti nopietni, tas man ir bijis svarīgākais rādītājs un motivācija visus šos gadus. Domāju, ka ar savu komandu bijām uz pareizā ceļa un iedzīvotāji to novērtēja. Patlaban daudz jāklausās apmelojumos, kuru izcelsmes avots ir cilvēki, kas pie varas nav spējuši tikt iedzīvotāju neuzticības dēļ.

Šī gada vēlēšanas atšķirsies no iepriekšējos gados notikušajām. Ko, jūsuprāt, iegūs un ko zaudēs iedzīvotāji novadu apvienošanās dēļ? Vai piekrītat teiktajam, ka no sadarbības ieguvēji ir visi?

Ence: Tas būs atkarīgs no tā, kādi būs ievēlētie deputāti un kā viņi virzīs lietas. Babītei ir pieredze ar novadu apvienošanos, jo 2009. gadā tai tika pievienots Salas pagasts. No šīs apvienošanās, cik mēs zinām, Salas pagasta iedzīvotāji bija ieguvēji. Tā gan bija daudz citādāka situācija, nekā tā ir patlaban mums un Mārupei. Abi pašreizējie novadi ir patiešām ļoti līdzvērtīgi dažādās jomās. Vai abi novadi būs ieguvēji? Es pašlaik to ieguvumu patiešām neredzu. Es redzu, ka no šīs apvienošanās var rasties vairāki sarežģījumi.

Kadiģe: Īstermiņā es domāju, ka būs tikai problēmas, jo tiešām es arī neredzu kādus sākotnējos ieguvumus. Jaunais Mārupes novads būs pietiekami liels, līdz ar to, ja bija runa par amata vietu skaita samazināšanu, tad es pagaidām neredzu, kā to īstenot. Pašvaldībai ir jānodrošina iedzīvotājiem visi pakalpojumu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, tā, kā tas patlaban ir gan Salā, gan Piņķos, gan Mārupē.

Vēl viena ļoti būtiska problēma ir sabiedriskais transports, jo abi novadi ir nodalīti savstarpēji, mums nav dzīslas, kas mūs savienotu kopā, tā ir mākslīgi jāveido.

Kā ilgtermiņa ieguvumu gan varētu minēt potenciālo iespēju Mārupes novadā veidot attīstības centru. Ja valsts pieņems lēmumu, ka jaunais Mārupes novads atbilst attīstības centra izveidei, tad mums paveras jaunas iespējas uz Eiropas fondiem. Pašreizējie Mārupes un Babītes novadi ir Pierīgas pašvaldības, kurām līdz šim nebija iespēju apgūt Eiropas finansējumu. Citās pašvaldībās ir noteikts attīstības centra statuss, bet Pierīga patlaban ir kā karsts kartupelis. Vienīgais risinājums šim varētu būt Rīgas metropoles areāla attīstība, kuras ietvaros, iespējams, kāds ieklausīsies šajā problēmsituācijā – šobrīd Pierīgā dzīvo lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju! Mums ir jāreaģē visātrāk, jārisina grūti risināmas situācijas, kas rodas straujās attīstības dēļ, piemēram, uz novadu atnākot jaunai ģimenei, tai tūlīt ir nepieciešami divi visdārgākie pašvaldības pakalpojumi – bērnudārzs un skola –, lai gan vecāku nodokļu maksājumi pašvaldībā nonāk tikai pēc gada. Realitāte ir skarba, jo jaunas izglītības iestādes būvniecība izmaksā teju 30 tūkstošus eiro uz vienu bērnu un sanāk, ka šos izdevumus sedz esošie novada iedzīvotāji ar saviem nodokļiem. Šī situācija ir diezgan absurda, tādēļ Pierīgai ir ļoti būtisks Eiropas finansējuma atbalsts.

Ence: Turpinot par reģionālajiem attīstības centriem, piemēram, Līvānos ir attīstības centrs, taču tur ar katru gadu samazinās iedzīvotāju skaits par 200–300 cilvēkiem. Pierīgā neviens novads nav reģionālās attīstības centrs, bet Mārupē gada laikā iedzīvotāju skaits pieaug par 1000 iedzīvotāju, Babītē – par 400. Kuri tad ir tie patiesie attīstības centri? Tāpēc, piekrītu Līgai, ka mēs, Pierīga, esam tas karstais kartupelis. Patlaban valstī būtu jāmaina noteikumi, lai arī mēs varētu pretendēt uz attīstības centra statusu. Pierīga ir īpašs gadījums, to ir ietekmējusi tāda politika, ar kuru mums patlaban ir jāsadzīvo.

Atgriežoties pie Babītes un Mārupes apvienošanas, kā jau Līga teica, īstermiņā būs tikai problēmas. Mums līdz šim nav bijusi nekāda tieša sasaiste, lai kaut vai, piemēram, komunālos pakalpojumus centralizētu. Taču būs jāmeklē ātri un veiksmīgi risinājumi nekavējoties. Turklāt, ātri reaģējot, ir jāņem vērā arī ilgtspējas principi, jādomā ilgtermiņā, tad šie lēmumi būs pamatoti un strādās par labu jaunā Mārupes novada iedzīvotājiem.

Kadiģe: Novadu apvienošanas situācijā ir daudz dažādi kāzusi, mums tālu nav jāmeklē – kaut vai mūsu pašu Mārupes novadā. Tīri teritoriāli novada centrs būtu Jaunmārupe, taču Saeima par to ir noteikusi Mārupi. Pēc diviem gadiem ir plānots Mārupi iecelt pilsētas statusā, kas notiks tad, arī nav skaidrs. Būs sarežģīti, būs jāstrādā atbildīgi, un darba pieredze pašvaldībā te ļoti noderēs. Tādēļ pašlaik kaut ko plānot un solīt, kad apvienojas šie divi novadi, ir vieglprātīgi. Viss būs atkarīgs no tā, kāds būs jaunais deputātu sastāvs, kā tas spēs sastrādāties, lai optimizētu visus procesus.

Kādi ir jūsu kopējie un individuālie mērķi šajās vēlēšanās?

Ence: Godīgi sakot, mērķis ir viens – iegūt vismaz 51% deputātu vietu pašvaldībā, lai mēs šajā procesā kaut ko varam ietekmēt, virzīt lietas racionāli. Cita mērķa nav. Ja deputātu sastāvs būs sašķelts, tad tas vairs nebūs darbs, tā būs plēšanās deputātu starpā, kā mēs to esam redzējuši daudzās pašvaldībās. Svarīgākais ir gūt pārsvaru, lai varam normāli strādāt gan Babītē, gan Mārupē.

Kādas būtu prioritātes, ar ko plānojat sākt savu darbu pašvaldībā ievēlēšanas gadījumā?

 Ence: Vispirms ir jāsaprot, kāda būs pārvaldes struktūra. Jo ir skaidrs, ka nebūs divi galvenie grāmatveži, nebūs divas bāriņtiesas. Pirmās būs saturiskās lietas, kas būs jāsakārto. Ņemot vērā tos darba apjomus, kādi ir gan Babītē, gan Mārupē, pieņemt lēmumus nebūs viegli, ir jāatrod tie labākie un efektīvākie risinājumi. Jaunajā pārvaldē vispirms ir jāsakārto struktūra un tad var ķerties pie ikdienas dzīves, pie novada tālākās attīstības plāniem.

Turklāt šīs pandēmijas dēļ pašvaldībām ir vajadzējis pielāgoties, lai daļu no pakalpojumiem varētu nodrošināt attālināti. Nepārprotami, šīs iestrādnes būs jāattīsta un jādomā par mūsdienīgiem risinājumiem pašvaldības procesu digitalizācijā, tādā veidā nodrošinot pakalpojumu pieejamību neatkarīgi no iedzīvotāju atrašanās vietas.

Kadiģe: Pirmais jautājums, kas būs jārisina, – jāizveidojas normālai koalīcijai, lai tā ir rīcībspējīga un strādāt spējīga, un jātiek pie izpilddirektora. Kolektīvam, darbiniekiem, tiem, kas patlaban izpildvarā strādā abās pašvaldībās, ir jānodrošina pārliecība, zināšanas, uz ko mēs ejam, kā veidojas jaunās pašvaldības sadzīve. Tie cilvēki ir galvenie darba darītāji – ir būtiski, ka viņi jūtas droši, ka viņiem šī vieta ir, ka jaunajā struktūrā arī turpmāk darbs tiks nodrošināts. Pārliecība. Cilvēkiem, darbiniekiem sniegt pārliecību, ka viss ir stabili, viss ir kārtībā, līdz ar šo jauno deputātu korpusu nekas nav mainījies. Tikai tad varam sākt darbu pie mērķu izstrādes. Būs struktūra, būs jauna attīstības programma, tiks strādāts ar stratēģiju.

Ence: Gribu uzsvērt, ka tās struktūras, kas šodien strādā, visas iestādes – skolas, bērnudārzi, kultūras, sporta iestādes – tiks saglabātas, tās nemainīsies. Taču, es piekrītu Līgai, šo iestāžu darbiniekiem vajag drošības sajūtu, viņiem ir jāredz, kas ir viņu jaunie vadītāji, jāsaprot, kas tālāk ar viņiem notiks. Pašlaik esošo iestāžu darbiniekiem ir satraukums, jo viņi patiešām nezina, kas būs un kā būs. Jau patlaban esmu spiests viņus mierināt, ka tās tādas arī paliks – neviens viņus neplāno likvidēt. Likums neparedz, ka tiks likvidētas iestādes, bet cilvēkos ir liela spriedze, protams.

Kādi būs jaunā apvienotā novada domes deputātu vislielākie izaicinājumi?

Ence: Galvenais izaicinājums būs izglītības iestāžu jautājumu risināšana. Skolas un pirmsskolas ir aktuālākais jautājums visā Pierīgā, tostarp arī Mārupē un Babītē. Pie mums Babītē pēc piebūves uzcelšanas ar vietu nodrošināšanu skolā vairs nav problēmu, taču ar vietām bērnudārzā problēmas ir ļoti lielas, un tas ir pirmais jautājums, kas ir steidzami jārisina.

Kadiģe: Mārupē tieši pašlaik problemātiskāks ir skolu jautājums – mēs tikko esam uzbūvējuši vienu skolas korpusu, kur Covid-19 apstākļu dēļ bērni pat vēl nav iekšā iegājuši. Taču šī piebūve pilnīgi neatrisina vietu skaita trūkumu. Mums ir brīnišķīga valsts ģimnāzija, bet, iedzīvotāju skaitam arvien pieaugot, bieži dzirdam vēlmi arī pēc vidusskolas novadā. Iedzīvotāju skaits Mārupē ir ļoti liels un pieaug ļoti strauji – pašlaik uzņemam visus, bet spriedze ir nepārtraukta, piemēram, nākamajā mācību gadā tiks formētas 16 pirmās klases!

Vēl viens būtisks izaicinājums, ņemot vērā straujo uzņēmējdarbības attīstību gan Mārupes, gan Babītes teritorijā, būs ceļu nestspēja un sabiedriskais transports. Mūsu novadā atrodas lidosta, ar to saistāma ievērības cienīga transportlīdzekļu loģistika uz loģistikas centriem, tur norisinās aktīva smago mašīnu plūsma, nāk lielās kravas, turpat ir arī dažādi fasēšanas, saiņošanas cehi, kuros strādā ļoti daudz cilvēku. Mums ir jādomā gan par sabiedrisko transportu, lai nodrošinātu cilvēkiem iespēju nokļūt uz darbu un atpakaļ. Bet sarežģītākais – mums ir nepieciešami kapitāli ieguldījumi, lai pielāgotu infrastruktūru atbilstoši šai attīstībai. Te noteikti ir nepieciešama Eiropas finansējuma piesaiste, iespējams pat grantu piesaiste, jo pašvaldības budžets to nevar pavilkt.

Ence: Jā. Sabiedriskais transports attālāk par Piņķiem, Babīti ir ļoti aktuāls, jo, piemēram, atminos to kuriozu, kad mums pievienoja Salas pagastu, mums nebija tiešās sasaistes ar šo pagastu. Cilvēkiem jābrauc caur Jūrmalu vai Rīgu, lai nonāktu Piņķos vai Babītē. Tā ka sabiedriskā transporta jautājums, novadam attīstoties, arī ir nopietns, taču, balstoties uz līdzšinējo pieredzi, zinu, ka tas nav vienkārši atrisināms – tur ir valsts institūciju pretestība. Ja mēs ar Rīgas pilsētu varam vienoties, tad šķēršļus noliek valsts institūcijas.

Kadiģe: Arī pašreizējā Mārupes teritorijā jau vēsturiski ātrākais veids, kā nokļūt no Skultes uz Mārupi, ir caur Āgenskalnu.

Ence: Patlaban ar sabiedrisko transportu no Mārupes uz Babīti un otrādi var nokļūt tikai caur Rīgu. Jārisina arī Salas pagasta sabiedriskā transporta jautājumi, tajā ir vietas, kur kājām jānoiet vairāki kilometri līdz vilcienam.

Kadiģe: Nu, redz, tas atkal aiziet pie tā paša, par ko mēs runājām pašā sākumā, ja nav šī sabiedriskā transporta, ja nav šīs savienojamības, tas nozīmē, ka pašvaldības pakalpojumiem ir jābūt pieejamiem katrā vietā. Salā ir jābūt, Piņķos ir jābūt, Mārupē ir jābūt. Tad, kur ir tā resursu samazināšana? Optimizēt būs ļoti sarežģīti. Manuprāt, pat sanāk otrādi – ja, piemēram, sporta centrs ir Mārupē un sporta centrs ir Babītē, tad vajadzētu būt vēl vienai jaunai vienībai – sporta organizators novadā, kas apvieno šos abus centrus. Un tieši tas pats par kultūru un citām jomām, ir nepieciešami vienojošie elementi.

 Vai ir kas tāds, ko vēlaties teikt saviem politiskajiem konkurentiem, ņemot vērā, ka ar viņiem, iespējams, būs kopā jāveido Mārupes novada nākotne?

Ence: Palasot politisko konkurentu iesniegtās programmas, ir redzams, ka daudzi sola utopiskas un nereālas lietas. Bet cilvēki sola visu ko, jo – kā var nesolīt? Redzu solījumus, kurus pat fiziski nav iespējams īstenot, paskatoties gluži vienkārši kartē. Manuprāt, no politiskajiem konkurentiem pieņemamākā programma ir Progresīvajiem, viņu redzējums ir samērā līdzīgs mūsējam, bez tukšiem solījumiem, bez vēlētāju mānīšanas. Tukšo solījumu laiks ir pagājis, manuprāt, īpaši pašvaldību vēlēšanās. Jā, es nenoliedzu, ka arī jauniem deputātiem ir jādod iespēja, ne velti mūsu sarakstā ir tik daudz jaunu, enerģisku cilvēku, kas nodrošinās profesionālu pēctecību. Taču tikpat liela nozīme ir arī pieredzei pašvaldības darbā, jo ir ļoti liela nozīme, cik pieredzējuši, likumu pārzinoši un kompetenti būs nākamie pašvaldības deputāti – gan vadītājs, gan komanda.

Kadiģe: Bez pagātnes nav nākotnes, katrai lietai ir sava vēsture. Visus iepriekšējos gadus, kopš abas pašvaldības ir pastāvējušas, jau no 90. gada – tās ir strādājušas pietiekami labi. Ne velti to izaugsme un attīstība ir bijusi tik liela. Protams, lēmumi ir bijuši dažādi, par daudziem var strīdēties, vai tie ir bijuši labi vai slikti. Jaunajiem deputātu kandidātiem es gribu teikt – sapņojiet, tas nav slikti, tas nav kaitīgi, bet līdz brīdim, kad pienāk reālā situācija, kurā ir jābūt lemtspējīgiem un rīcībspējīgiem. Visam tam, kas tiek solīts 11 sarakstos, kuri kandidē novadā, nekad nepietiks tās iespējas tūlīt, tepat, uzreiz! Tajā brīdī būs jāsaprot prioritātes un tas, vai tās iekļaujas kopējos novada attīstības mērķos. Likumdevējs pašlaik neatļauj pašvaldības mantu šķērdēt tā, kā ienāk prātā – katrai iniciatīvai jābūt pamatojumam. Pirmā šķēpu laušana būs tajā brīdī, kad strādāsim pie attīstības programmas un investīciju plāniem, tad arī parādīsies visas prioritātes. Spontānām idejām vietas ir maz, jo ir pašu izstrādāti normatīvie akti, kurus pieņem un pēc tiem turpmāk strādā.

Kāds ir jūsu vēlējums jaunā Mārupes novada iedzīvotājiem nākamajiem četriem gadiem pēc 2021. gada 5. jūnija?

Ence: Aicinu ikvienu – esiet saprotoši, jo novads būs pietiekami liels ar daudz dažādiem ciemiem, ar daudz dažādiem cilvēkiem un visiem labi droši vien nespēsim būt, diez vai tas vispār ir iespējams. Esiet saprotoši, un mēs centīsimies darīt tā, lai visi ir apmierināti un sadzirdēti. Lai Mārupes novads ir vieta, kur ģimenēm attīstīties, kur ģimenēm veidoties un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi! Rast darbu, rast atpūtu, rast izglītību bērniem. Deputātiem būs jāpieņem sarežģīti lēmumi, jo pašreizējās teritorijas ir atšķirīgas, ar atšķirīgu līdzšinējo attīstību un būs jāsamierinās ar neērtībām, kas diemžēl būs.

Kadiģe: Novēlu nebūt vienaldzīgiem, pamanīt to, kas notiek apkārt, būt laimīgiem tajā vietā, kur dzīvojam, atrast savu dzīves piepildījumu, it īpaši jaunajām ģimenēm. Jaunajā Mārupes novadā sajusties kā mājās un attiecīgi dzīvot tā, kā gribētu dzīvot savās mājās!

Kādu sabiedrību mēs vēlamies?

Autors: Valdis Labinskis, LRA deputāts un pilsētas domes vadītāja kandidāts Foto: no privātā arhīva Pēc pašvaldības vēlēšanām galvaspilsētā jēdzieni NVO un kopienu pārstāvniecība sasnieguši lielo politiku. Tagad nav vairs runa par kaut ko atbalstāmu, bet reizē arī it kā aizbildniecībā ņemamu vārgo demokrātijas augu- pilsonisko sabiedrību. Mums ir pierādījums, ka no “apakšas” var ne tikai […]

8 iemesli, kāpēc Babītes novads ir pietiekami patstāvīgs?

Foto: Babītes pagasta robežas pirms Otrā pasaules kara Autors: Andrejs Ence, Babītes novada domes deputāts Esam vēsturiska brīža liecinieki un diemžēl arī dalībnieki, kurus tas tieši skar – valdība ir lēmusi par labu Mārupes un Babītes novadu apvienošanai, un jau pavisam drīz Babītes novada teritorija tiks dēvēta par Mārupes novadu. Cik šis lēmums ir pamatots? Mēs […]