Viedokļi

Rīcības virzieni Latvijas iekšējās drošības attīstībai

Autors: Aigars Evardsons, iekšējās drošības eksperts ar 30 gadu darba pieredzi (1981.-2011.) iekšlietās un kopš 2012.gada ar darba pieredzi interešu un korupcijas novēršanas jautājumos valsts iestādēs un pašvaldībās.

Iekšējās drošības politika ir pasākumu kopums, kas vērsts uz drošības apdraudējumu apzināšanu, novēršanu un pārvarēšanu, kurā ir jāiesaistās ne tikai Iekšlietu ministrijai un tās padotības iestādēm, bet gan visai valsts pārvaldei, tādējādi nodrošinot un garantējot vidi,  kurā ikviens Latvijā jūtas droši.

Kopš Latvijas Policijas Akadēmija likvidācijas tika sagrauta un pārtraukta augsti kvalificētu speciālistu apmācība un darbinieku profesionālās karjeras attīstība iekšējās drošības dienestos (iestādēs), pasliktinās smagu un sevišķi smagu noziegumu atklāšana un joprojām palielinās pieredzējušu darbinieku “aizplūšana” no iekšējās drošības dienestiem (iestādēm).

Ņemot vērā esošo atalgojumu apmēru augsti kvalificētu darbinieku skaits iekšējās drošības dienestos krasi samazinās.

Iekšējā drošības stūrakmens ir iekšējās drošības dienestu (iestāžu) darbinieki, kuriem ir nodrošināts konkurētspējīgs atalgojums, skaidri un precīzi noteiktas karjeras izaugsmes iespējas, nodrošināta “cilvēciska” darba vide un kura rīcībā ir nepieciešamie resursi.

Četri galvenie rīcības virzieni Latvijas iekšējās drošības attīstības nodrošināšanai ir:

  1. Izveidot vienotu iekšējās drošības dienestu specifisko apmācību nodrošināšanai augstskolu – Iekšējā drošības akadēmija;
  2. Nodrošināt iekšējās drošības dienestu (iestāžu) darbiniekiem konkurētspējīgu atalgojumu, nosakot un nodrošinot atalgojuma pieaugumu līdz 40 % 4 gadu periodā;
  3. Realizēt iekšējās drošības dienestu (iestāžu) vajadzībām infrastruktūras izbūves projektus, nodrošinot objektu izbūvi vai pārbūvi saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprināto, prioritāro ilgtermiņa plānu 2023.-2030.gadam, kurš ir nemainīgs lielums ilgtermiņā;
  4. Nodrošināt iekšējās drošības dienestus (iestādes) ar resursiem, tādā apjomā, kas nodrošina šo dienestu funkciju/uzdevumu ātru un kvalitatīvu izpildi sabiedrības interešu aizstāvībai.
    Aigars_Evardsons

Neatkarību nevar mantot – katrai paaudzei tā jāizvēlas no jauna

Šī fotogrāfija tapusi 2026. gada 21. augustā pie Saeimas nama – vietas, kur 1991. gada 21. augustā tika pieņemts Konstitucionālais likums par Latvijas Republikas valstisko statusu un pilnībā atjaunota Latvijas neatkarība. Tā simboliski savieno arī divu paaudžu pieredzi – Romualds Ražuks pieder paaudzei, kura atjaunoja Latvijas neatkarību, savukārt Dāvis Melnalksnis ir dzimis un audzis jau brīvā Latvijā un […]

Valstī galvenais ir cilvēks

Autors: Liene Apine, Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Foto: Autores personiskais arhīvs, kopā ar paralimpisko čempionu Aigaru Apini Sekojot līdzi politiskajiem procesiem un mediju telpai, nereti veidojas priekšstats, ka valsts – tās ir tikai ministriju ēkas, likumu panti, sausi noteikumi un atskaites. Cilvēki ar invaliditāti tajā bieži tiek uztverti kā apgrūtinājums, turklāt sabiedrībā joprojām jūtama neticība […]