Viedokļi

Valsts atbalsts senioriem

Autors: Jana Muižniece, sociālās drošības eksperte.

Ņemot vērā cenu kāpumu pārtikai, elektroenerģijai un apkurei, valsts atbalstam senioriem jābūt sociāli atbildīgam, taisnīgam un elastīgam. Raugoties uz rudens/ziemas periodu un iespējams arī vēl uz tuvākajiem pāris gadiem, primārais atbalsts būtu sniedzams:

  1. Caur indeksācijas mehānisma pārskatīšanu, to veicot divas reizes gadā (augstas inflācijas apstākļos), piemērojot 100% algas indeksu, kā arī pārejot uz visu pensiju indeksāciju (2022.gadā tiks indeksētas pensija vai pensijas daļa līdz 534 euro);
  2. Senioriem ar zemu pensijas apmēru kompensējot elektroenerģijas, apkures cenu kāpumu caur tiešajiem maksājumiem vai nosakot cenu griestus patērētājiem, kā arī sniedzot atbalstu veselības aprūpei/medikamentu iegādei/zobārstniecībai.

Vidējā termiņā ir jādomā, kā risināt minimālo pensiju pārskatīšanas jautājumu, kuras kopš 2021.gada pēc Satversmes tiesas sprieduma izpildes ir piesaistītas ienākumu mediānai un nākamā pārskatīšana ir plānota 2023.gadā. No vienas puses tas ir pozitīvs solis, bet no otras puses, pēc šādas metodes aprēķinot minimālās pensijas, tās strauji tuvojas vidējam pensijas apmēram, tā mazinot individuālo sociālo iemaksu lomu. Citos apstākļos būtu uzsākama diskusija par bāzes pensijas ieviešanu, taču ne šobrīd, tāpēc iespējams, ka jautājums jārisina caur piemaksām, pārskatot to aprēķināšanas kārtību, vienlaikus atrisinot jautājumu par to piešķiršanu pensionāriem, kuri pensionējās pēc 2012.gada. Paralēli būtu uzsākama diskusija par izdienas pensijām – tās piešķiršanas kritērijiem, pensionēšanās vecumu un mērķgrupām, vienlaikus nosakot saprātīgu pārejas periodu.

Un nobeigumā vēlreiz uzsveru par atbalsta nepieciešamību senioriem saistībā ar straujo cenu pieaugumu pamatvajadzību nodrošināšanai, vienojoties par  mērķtiecīgu, ātru un atbildīgu sadarbību starp valsts un pašvaldības institūcijām, kā arī nozaru griezumā.

Jana_Muizniece

Neatkarību nevar mantot – katrai paaudzei tā jāizvēlas no jauna

Šī fotogrāfija tapusi 2026. gada 21. augustā pie Saeimas nama – vietas, kur 1991. gada 21. augustā tika pieņemts Konstitucionālais likums par Latvijas Republikas valstisko statusu un pilnībā atjaunota Latvijas neatkarība. Tā simboliski savieno arī divu paaudžu pieredzi – Romualds Ražuks pieder paaudzei, kura atjaunoja Latvijas neatkarību, savukārt Dāvis Melnalksnis ir dzimis un audzis jau brīvā Latvijā un […]

Valstī galvenais ir cilvēks

Autors: Liene Apine, Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Foto: Autores personiskais arhīvs, kopā ar paralimpisko čempionu Aigaru Apini Sekojot līdzi politiskajiem procesiem un mediju telpai, nereti veidojas priekšstats, ka valsts – tās ir tikai ministriju ēkas, likumu panti, sausi noteikumi un atskaites. Cilvēki ar invaliditāti tajā bieži tiek uztverti kā apgrūtinājums, turklāt sabiedrībā joprojām jūtama neticība […]