Viedokļi

Valsts atbalsts senioriem

Autors: Jana Muižniece, sociālās drošības eksperte.

Ņemot vērā cenu kāpumu pārtikai, elektroenerģijai un apkurei, valsts atbalstam senioriem jābūt sociāli atbildīgam, taisnīgam un elastīgam. Raugoties uz rudens/ziemas periodu un iespējams arī vēl uz tuvākajiem pāris gadiem, primārais atbalsts būtu sniedzams:

  1. Caur indeksācijas mehānisma pārskatīšanu, to veicot divas reizes gadā (augstas inflācijas apstākļos), piemērojot 100% algas indeksu, kā arī pārejot uz visu pensiju indeksāciju (2022.gadā tiks indeksētas pensija vai pensijas daļa līdz 534 euro);
  2. Senioriem ar zemu pensijas apmēru kompensējot elektroenerģijas, apkures cenu kāpumu caur tiešajiem maksājumiem vai nosakot cenu griestus patērētājiem, kā arī sniedzot atbalstu veselības aprūpei/medikamentu iegādei/zobārstniecībai.

Vidējā termiņā ir jādomā, kā risināt minimālo pensiju pārskatīšanas jautājumu, kuras kopš 2021.gada pēc Satversmes tiesas sprieduma izpildes ir piesaistītas ienākumu mediānai un nākamā pārskatīšana ir plānota 2023.gadā. No vienas puses tas ir pozitīvs solis, bet no otras puses, pēc šādas metodes aprēķinot minimālās pensijas, tās strauji tuvojas vidējam pensijas apmēram, tā mazinot individuālo sociālo iemaksu lomu. Citos apstākļos būtu uzsākama diskusija par bāzes pensijas ieviešanu, taču ne šobrīd, tāpēc iespējams, ka jautājums jārisina caur piemaksām, pārskatot to aprēķināšanas kārtību, vienlaikus atrisinot jautājumu par to piešķiršanu pensionāriem, kuri pensionējās pēc 2012.gada. Paralēli būtu uzsākama diskusija par izdienas pensijām – tās piešķiršanas kritērijiem, pensionēšanās vecumu un mērķgrupām, vienlaikus nosakot saprātīgu pārejas periodu.

Un nobeigumā vēlreiz uzsveru par atbalsta nepieciešamību senioriem saistībā ar straujo cenu pieaugumu pamatvajadzību nodrošināšanai, vienojoties par  mērķtiecīgu, ātru un atbildīgu sadarbību starp valsts un pašvaldības institūcijām, kā arī nozaru griezumā.

Jana_Muizniece

Latvija – mājas pieaugošai mūsu nācijas kopienai

Autors: Ilze Ortveina, LRA valdes locekle Latvija, tāpat, kā citas Eiropas savienības dalībvalstis, šobrīd ir spiesta risināt demogrāfijas jautājumu. To aktualizējis dzimstības kritums, pieaugoša mirstība, novecošanās un emigrācija. Pēdējos gados ievērojami pieaug Latvijas iedzīvotāju mirstība, bet samazinās dzimstība. Salīdzinošie veselības dati rāda, ka mēs dzīvojam par 20 gadiem mazāk. Šie apstākļi veicina darba spēka trūkumu, […]

Spēcīgas ekonomika un tautas labklājība – valsts drošības pamats

Autors: Edgars Štelmahers Bez spēcīgas ekonomikas un tautas labklājības ir apdraudēta valsts drošība. Kopš 2009. gada nekustamo īpašumu un banku krīzes ir pagājuši 14. gadi, kuru laikā, pateicoties neveiksmīgai valsts vadīšanai, mūsu attīstība  galvenajos makroekonomikas rādītājos ir bijusi lēnāka nekā kaimiņiem. Šobrīd atpaliekam no kaimiņiem gan valsts kopproduktā uz vienu iedzīvotāju, gan vidējās algas rādītājos […]