Jaunumi

Aicinām valdību glābt ģimenes un uzņēmumus no energokrīzes radīto problēmu viļņa

LRA aicina valdību nekavējoties glābt Latvijas ģimenes un uzņēmumus no energokrīzes radīto problēmu viļņa

Dramatiskais elektroenerģijas cenu pieaugums pēdējos mēnešos ir būtiski pasliktinājis iedzīvotāju finansiālo situāciju, palielinājis inflāciju un samazinājis Latvijas uzņēmumu konkurētspēju.

Valdība ilgstoši ignorējusi trauksmes signālus un nepiedodamā tuvredzībā nav spērusi nevienu nozīmīgu soli iedzīvotāju un uzņēmumu atbalstam. Daudzas sabiedrības grupas jau rudenī aicināja valdību rīkoties. Jāatgādina, ka arī Latvijas Reģionu Apvienība (LRA) jau oktobrī vērsa uzmanību uz draudošo krīzi un piedāvāja vairākus konkrētus priekšlikumus. Tagad, janvāra vidū, kad daudzus jo daudzus sasnieguši nesamaksājami rēķini, valdība beidzot tikai sāks diskutēt par kādu iespējamu atbalsta rīcību.

Jāatjauno un jāpaplašina aizsargāto lietotāju atbalsta programma

Valdība ne tikai nav vairojusi atbalstu, tā faktiski ir samazinājusi atbalstu mazāk aizsargātākajām sabiedrības daļām. Lēmums ar septembri atcelt elektrības izmaksu griestus aizsargātajiem lietotājiem vērtējams kā sabiedrības interesēm kaitīgs. Tā dēvētie kompensācijas instrumenti devuši niecīgu vai nekādu ietekmi uz rēķiniem.

Oktobra, novembra un decembra rēķini daudzām Latvijas ģimenēm būtu saglabājušies iepriekšējā gada līmenī, ja vien valdība būtu saglabājusi mazāk aizsargāto ģimeņu līdzšinējo drošības spilvenu, nevis pakļāvusi nekontrolētam biržas cenu pieaugumam. Šī sistēma ir nekavējoties jāatjauno un iedzīvotājiem jāatdod pārmaksātie līdzekļi par elektroenerģijas rēķiniem, kā arī jāvērtē iespēja paplašināt atbalsta saņēmēju loku, tajā iekļaujot, piemēram, vecākus, kas vieni audzina bērnus.

Tagad, jūtot sabiedrības augošo sašutumu, koalīcijas partijas sākušas sacensties vairāksolīšanā. Taču uz šīs novēlotās un haotiskās rosības fona pilnībā ir pazudis tik nepieciešamais atbalsts Latvijas uzņēmumiem. Uzņēmumi, īpaši eksportējošie, ir Latvijas ekonomikas mugurkauls. Situācijā, kad ražošanas izmaksas strauji pieaug, sacensība ar tām valstīm, kuras šai krīzē sniedz saviem uzņēmējiem dažādu veidu atbalstu, nostāda Latvijas eksportētājus ārkārtīgi neizdevīgā stāvoklī un rada nopietnus ilgtermiņa riskus mūsu ekonomikas attīstībai. Tāpēc LRA aicina valdību nekavējoties līdztekus iedzīvotāju atbalstam lemt arī par atbalstu eksportējošiem uzņēmumiem.

LRA piedāvā valdībai konkrētu risinājumu uzņēmumu efektīvam atbalstam

Latvijas rūpniecībai ir nepieciešama iespēja slēgt tiešus līgumus ar “Latvenergo” par pazeminātu cenu, kas atspoguļotu ekonomiski pamatotas izmaksas, nevis biržas spekulācijas.

  •  “Nordpool” biržas dienas cena krietni pārsniedz Latvijas elektroenerģijas ražošanas cenu, un biržas cenas galvenais elements Latvijā galvenokārt ir saistīts ar būtisku jaudu deficītu Lietuvā, CO2 kvotu izmaksu pieaugumu Igaunijas ražošanas jaudām un pieprasījumu Vācijā, kas samazina iespējas importēt lētu elektroenerģiju no Skandināvijas
  • Latvijai, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, ir konkurētspējīgāks un efektīvāks jaudu portfelis – TEC+HES kombinācija, kas ļauj nodrošināt daudz labāku cenu patērētājiem. Ņemot vērā pašreizējo krīzes situāciju, šī priekšrocība ir jāizmanto nevis “Latvenergo” peļņas palielināšanai, bet gan rūpniecisko patērētāju zaudējumu samazināšanai, lai nākotnē mums būtu spēcīgi uzņēmumi, kas turpinātu investēt Latvijas darba vietās.
  • “Latvenergo” TEC+HES vidējā cena, kas balstīta mainīgajās izmaksās, ir robežās 50–60 EUR/MWh, un šādā amplitūdā tā ir nodrošināma Latvijas rūpnieciskajiem patērētājiem līdz energokrīzes beigām, cerams, jau aprīlī vai maijā.
  • Atbalsta programmas izmaksas tiktu segtas no “Latvenergo” peļņas, kas pēdējo triju gadu laikā ir pārsniegusi 286 miljonus EUR un pamatā nonākusi valsts budžetā. Šādi atbalstot savas valsts rūpniecības uzņēmumus, lielākais valstij piederošais uzņēmums dotu savu artavu Latvijas ekonomikas ilgtermiņa attīstībā.
  • Latvijas rūpniecības uzņēmumi, iegūstot iespēju saņemt elektroenerģiju par pamatotām izmaksām, spēs nodrošināt savu darbību 2022. gadā bez piespiedu dīkstāves un darba vietu zaudēšanas. Uzņēmumi varēs arī turpināt savus investīciju plānus, lai palielinātu un modernizētu tos un tuvākajos gados nostiprinātu konkurētspēju Eiropas un pasaules tirgos.

Valdībai ir jāuzņemas atbildība par politiski radītām tirgus nepilnībām un jāpasargā ekonomikas mugurkaula uzņēmumi, kas nodrošina darba vietas tūkstošiem ģimeņu. Latvijas energobilance parāda, ka augsto cenu periodā “Latvenergo” daudz enerģijas eksportē uz kaimiņu tirgiem, tādējādi nodrošinot cenu stabilizāciju Igaunijas un Lietuvas patērētājiem, kas liecina par to, ka valsts energokompānijas rīcībā būtu pietiekamas jaudas rūpniecības atbalsta intervences veikšanai, vienlaicīgi samazinot eksporta aktivitāti.

Iejaucoties šobrīd nefunkcionējošā elektroenerģijas tirgū, valsts energouzņēmums ļautu Latvijas uzņēmumiem sagatavoties citiem tirgus nosacījumiem un enerģijas faktoru realitātei Eiropā un pasaulē.

LRA valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns:

“Laikā, kad iedzīvotāji un uzņēmumi saņem nesamaksājamus rēķinus un izjūt milzu stresu, gaidot nākamo mēnesi, liekas, ka valdība vada savas dienas siltā aizkrāsnē. Nespēja sadzirdēt un sajust savu pilsoņu bažas un satraukumu, nespēja pieņemt lēmumus ir sasniegusi jaunāko laiku vēsturē neredzētus apmērus. Aicinām valdību pārtraukt savu ziemas miegu un beidzot sniegt atbalstu Latvijas cilvēkiem un uzņēmumiem.”

Latvijas Reģionu Apvienība ir politiska organizācija, kas ir plaši pārstāvēta pašvaldībās visā Latvijā. 98 LRA deputāti darbojas 31 Latvijas novadā un pilsētā. Tā pulcē teju 700 biedru, un 2021. gadā ir izveidotas 13 jaunas partijas nodaļas.

Par 2022.gada notikumiem un sasniegumiem

Aizejošais gads bijis notikumiem un emocijām bagāts. Katram no mums bijuši svarīgi un nozīmīgi brīži, ar ko atcerēties šo gadu. Taču daudzi notikumi bijuši svarīgi mums kopīgi gan kā Latvijas pilsoņiem, gan kā politiskās organizācijas biedriem un atbalstītājiem. Mēs to atcerēsimies kā gadu, kad sākās Krievijas karš Ukrainā. Gan tāpēc, ka tas līdz pamatiem satricināja […]

Pašvaldību jaunā pamatfunkcija – darbs ar jaunatni

Autors: Jaunatnes politikas eksperte Alma Brinkmane Ar 2023. gada 1. janvāri, kad stāsies spēkā vēl 13. Saeimas pieņemtais Pašvaldību likums, pašvaldības iegūs arī jaunu autonomo funkciju – darbs ar jaunatni. Jaunatnes likums, kurš savu izskatīšanu sāka 13. Saeimā, bet pie grozījumiem vēl netika, paredz, ka pamatuzdevumi darbā ar jaunatni ir šādi: atbalstīt un veicināt jauniešu […]