Pēc 2016. gada 23. novembra sēdes bija pamatota cerība, ka deputātu kvotām uz visiem laikiem būs jāpazūd no valsts budžeta paketes. Precīzāk sakot, toreiz sēde beidzās tikai 24. novembra rītā plkst. 4.25, jo Latvijas Reģionu Apvienības frakcijas vadītāja vietnieks deputāts Juris Viļums prasīja balsojumu par katru priekšlikumu, kas acīmredzami bija tā saukto deputātu kvotu ietvaros. Šie priekšlikumi ar Saeimas vairākumu tika atbalstīti tikai tāpēc, ka attiecīgo priekšlikumu bija iesniedzis kāds koalīcijas deputāts – dzimtās skolas jumtam vai logiem, bērnu laukumam kādā konkrētā adresē, deju kolektīva tautastērpiem, kādam piemineklim vai konkrētas grāmatas izdošanai un līdzīgi.
Lai arī toreiz opozīcijas deputāti vairākkārt aicināja Saeimu izsludināt pārtraukumu un turpināt budžeta izskatīšanu nākamajā dienā, koalīcija gribēja šo kaunu ātrāk izciest un visu šo negodu aizmirst.
Nākamā gada budžetā šādu acīmredzamu kvotu vairs nebija. Lai gan par atsevišķu ministriju priekšlikumiem bija pamatotas aizdomas, ka aiz tiem ir kāda ēna, Saeima vismaz netieši atzina, ka iepriekšējā prakse ar finansējuma dalīšanu pa tiešo no valsts budžeta dažādiem maziem objektiem un mazām iniciatīvām bez skaidriem kritērijiem un bez jebkāda salīdzinoša izvērtējuma ir jāizbeidz.
Tā bija uzvara. Lai arī mazs, tomēr solis pretim godīgai, atklātai un taisnīgai Latvijas valsts lēmējinstitūcijai.
Ir 2021. gads, finansējuma trūkst dažādās jomās – veselības, izglītības jomās, uzņēmējiem grūti tikt pāri pandēmijas radītajām sekām, Latvijas pašvaldībām tiek sistemātiski samazināts finansējums. Valstī ir ārkārtas situācija gan nekontrolētās vīrusa izplatības dēļ, gan nelegālās imigrācijas aizvien pieaugošo risku uz robežas ar Baltkrieviju dēļ…
Varētu turpināt uzskaitījumu ar jomām, kurās neatliekami ir vajadzīgs atbalsts, bet Saeima šādā laikā atļaujas vairāk par vienu miljonu eiro vienkārši sadalīt pa galvām. Pēc būtības tā ir nodokļu maksātāju naudas izlaupīšana.
Saeimas deputāti var, protams, mēģināt piesegties ar vairākām sabiedriskā labuma organizācijām, kuras šādā veidā arī tiks pie atbalsta, tomēr tas nav pareizais veids, kā nodrošināt pārskatāmu, godīgu un principiāli taisnīgu valsts līdzekļu izlietojumu kopumā. Kāpēc vienai baznīcai ir paveicies vairāk nekā citai, kāpēc vienā pagalmā būs par Saeimas piešķirtajiem līdzekļiem izveidots laukums bērniem, bet citā nebūs? Kāpēc viena biedrība iegūst 100 000 eiro atbalstu privāta muzeja izveidei, bet cita par šādu iespēju pat neuzzina. Kāda konkrēta pieminekļa celtniecība vai vienas biedrības portāla uzturēšana, bērnu un jauniešu centra datortehnikas iegāde, stāvlaukuma ierīkošana, vienas folkloras kopas lekcijas skolās, viena stadiona labiekārtošana, atbalsts vienam konkrētam pansionātam Varakļānos, viena konkrēta posma velo un gājēju celiņa izbūves atbalstīšana… – tas viss nedrīkst būt Latvijas valsts augstākās lēmējinstitūcijas darba kārtībā. Mēs taču neesam autoritāra vai totalitāra valsts, kur varas vertikālei ir tik zemu jānolaižas.
Juris Viļums, Latvijas Reģionu Apvienības valdes loceklis: “Ņemot vērā, ka Saeimas deputātu kvotu sarakstā ir paredzēts ar 10 tūkstošiem eiro atbalstīt arī Latgaliešu kultūras biedrību (nākamā gada Latgales kongresa sarīkošanai), es atkāpjos no šīs biedrības vadītāja amata. Finansiāls atbalsts, protams, ir nepieciešams lielākā Latgales sabiedriskā pasākuma organizatorisko izdevumu segšanai, taču, manuprāt, tā atbalstīšanai būtu jānotiek ne šādā veidā. Aicinu sabiedrību aktīvi iestāties pret jebkādu Saeimas deputātu negodīgu rīcību.”