Jaunumi

Rīgas domes NA/LRA frakcija pieprasījusi skaidrojumu par krievu valodas lietojumu

Rīgas domes NA/LRA frakcija pieprasījusi skaidrojumu par krievu valodas lietojumu valsts svētku noformējumā

Daudzi cilvēki sociālajos medijos ir pauduši iepriekš nepieredzētu sašutumu un neapmierinātību par Rīgas pašvaldības izvēlēto valstssvētku laikam domāto māksliniecisko noformējumu (https://svetki.riga.lv/ru). Rīgas domes Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” un Latvijas Reģionu Apvienības frakcija ir pieprasījusi skaidrojumu Rīgas domes priekšsēdētājam Mārtiņam Staķim par mākslinieciskā risinājuma izvēli un svešvalodas (krievu valodas) lietojumu.

Jau iepriekš šajā Rīgas domes sasaukumā bijušas vērojamas divvalodību veicinošas tendences un valodas lietojuma situācijas, kas neatbilst Valsts valodas likuma godprātīgai piemērošanai. Valsts svētku noformējuma parādīšanās krievu valodā otrdienas vakarā (lai arī trešdienas pusdienlaikā tas tika labots) apstiprina to, ka Rīgas pašvaldības vadībai ir jāvēršas Valsts valodas centrā un Latviešu valodas aģentūrā, lai saņemtu profesionālu padomu par Valsts valodas likuma normu un būtības ievērošanu pašvaldības darbā.

Rīgas domes Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” un Latvijas Reģionu Apvienības frakcija uzskata, ka Latvijas galvaspilsētas pašvaldībai ir jāstiprina latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas un saliedētas sabiedrības pamata pozīcijas – tā, kā to paredz, pirmkārt, Latvijas Republikas Satversme, Valsts valodas likums un Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam. Pamatnostādnes atgādina: “Ikvienai personai, kura pastāvīgi dzīvo Latvijā, ir jāprot valsts valoda un jālieto valsts valoda saziņā, ievērojot normatīvos aktus, kuri precizē personas pienākumus un tiesības sazināties valsts valodā. [..] Latvijas Republikas Satversmes un Valsts valodas likuma izpratnē krievu valoda ir svešvaloda, kura nav īpašāka vai priviliģētāka par citām svešvalodām. [..] Jebkāda latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas un saliedētas sabiedrības pamata pozīciju vājināšana konstitucionāli nav pieļaujama.” Valsts prezidents Egils Levits uzrunā Rīgas domes deputātiem šī gada 7. oktobrī atgādināja: “Cieņa pret mūsu kopējo valsts valodu, pret latviešu nācijas un Latvijas valsts vēsturi ir saliedētas sabiedrības pamats.” 2022. gada februārī apritēs 10 gadi, kopš vēsturiskās tautas nobalsošanas, kurā Latvijas pilsoņu konstitucionālais vairākums apstiprināja, ka Latvijā latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda, apliecinot, ka Latvija ir latviešu nācijas nacionāla valsts. Vienlaikus tas bija skaidrs noraidījums divvalodībai – jebkādas svešvalodas centieniem ieņemt vietu un nozīmi, kas pienākas tikai un vienīgi valsts valodai.

NA/LRA frakcija augstu vērtē Latvijas mākslinieku radošo izdomu. Taču vienlaikus sagaida, ka mākslinieki, radīdami noformējumu Latvijas neatkarībai un valstiskumam nozīmīgajiem svētkiem, ņem vērā visu Latvijas tautu vienojošos valstiskos simbolus – to krāsas, motīvus un būtību. Latvijas valsts simboli ir Latvijas valsts karogs, valsts ģerbonis un Latvijas valsts himna, un tie ir noteikti likumos. Tāpat māksliniekam, kurš veido svētku vizuālo noformējumu plašai publiskai izplatīšanai, ir jāņem vērā noformējuma reālā vizuālā veidola uztvere sabiedrībā kontekstā ar citiem vizuāliem simboliem. Citu vizuālo simbolu vidū var būt arī tādi, kas iemieso Latvijas valsts neatkarībai un suverenitātei pretējas idejas un vēsturiskus notikumus.

NA/LRA frakcija aicina Rīgas domes vadību un Rīgas domes Komunikāciju pārvaldi sadarboties ar Valsts valodas centru, lai turpmāk pašvaldības darbība būtu atbilstoša valsts valodas likuma prasībām un būtībai jeb likuma burtam un garam.