Jaunumi

Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna uzruna Latvijas Saeimas 100.dzimšanas dienā

Pirms simts gadiem mūsu priekšteči šai namā nosprauda sev mērķi – celt brīvu un demokrātisku Latviju.

Un izvēlējās iet parlamentārisma ceļu. Grūtu, sarežģītu, līkumainu un stāvu, bet tomēr vienīgo pareizo ceļu. Ceļu, kas lielā mērā noteicis, kādi esam mēs, kāda ir mūsu valsts tagad un pēc simts gadiem.

Valsts, kur paši varam lemt savus likteņus, izdarīt savas izvēles, kļūdīties un kļūdas labot.

Demokrātiska valsts.

It kā pašsaprotami, taču par demokrātiju, tās nozīmi un vērtību mums īpaši svarīgi atcerēties tieši šajos laikos, kad redzam, cik milzīgu postu pasaulei nodara autoritāri režīmi.

Lai gan kādam parlamentāra demokrātija var šķist nestabila un ievainojama, gribu teikt, ir tieši otrādi. Vēsture rāda, ka tā spēj pasargāt valstis un nācijas no ieskriešanas tādos galējību vai kļūdainu izvēļu purvos, no kuriem izkļūt ārā reizumis vairs nav iespējams.

Latvijas Saeimā dažādos sasaukumos strādājuši teju 1000 deputāti. Tātad nevis 3, 5 vai desmit vadoņi, bet vesels tūkstotis Latvijas vīriešu un sieviešu, dažādi gan savā vecumā, pieredzē, profesijā. Dažādi savos uzskatos un pārliecībās. Pārstāvot dažādus vēlētājus. Visi kopā veidojot cieši saaustu, daudzkrāsainu un daudzslāņainu politisku audumu, kas vienlaicīgi atspoguļo Latvijas sabiedrību, gan arī to veido, ietekmē un rada tās nākotni.

Katram laikmetam un mūsu valsts attīstības posmam bijušas savas grūtības un izaicinājumi.

Katrai Saeimai ir bijis ar tiem jātiek galā. Katra Saeima ir uzskatījusi, ka brīdis, kurā tā darbojas, uzdevumi, kuri tai jārisina, ir vēsturiski. Un tam ir pamats.

Lielās tautas to varbūt nesaprot, bet mums, latviešiem, vēsturiskais brīdis ir vienmēr.

Nepārtraukts vēsturiskais brīdis jau vismaz 100 gadu garumā.

Mēs esam stipri un mēs esam atbildīgi tādēļ, ka mums sava valsts ir jāsargā katru dienu. Un tagad mēs labi zinām, kas ir mūsu draugi un kas ir mūsu ienaidnieki.

Taču acīmredzami, ka gan pirms simts gadiem, gan šodien lielākos izaicinājumus Latvijai sagādā Krievijas politiskais režīms.

20.gadsimts Latvijā sākās ar pārliecību, ka jāatbrīvojas no Krievijas ietekmes.

Diemžēl arī 21.gadsimtā vēl joprojām šis jautājums ir aktuāls – kā reizi par visām reizēm pielikt punktu tām nelaimēm un postam, ko pasaulē sēj Krievijas režīms?

Vēsture liecina, ka vismaz pēdējos 100 gados jebkura no Krievijas politiskās varas inkarnācijām – vai tie būtu komunisti, vai monarhisti, vai sarkanie, vai baltie – vienmēr ir agresīvi nedraudzīgi neatkarīgai, brīvai Latvijai un demokrātijas idejai kā tādai.

Īpaši smags sitiens Latvijai bija tumšais un barbariskais padomju okupācijas laiks Latvijā 50 gadu garumā. 50 gadi dzīves, kurus komunisti brutāli atņēma vairākām Latvijas tautas paaudzēm.

Šodienas Krievijas karš Ukrainā, Krievijas kara noziegumi Ukrainā, genocīds, terorisms pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, cerams, beidzot visiem pasaulē ir atvēris acis. Liekot saprast, kas patiesībā ir Krievijas režīms?

Šobrīd (un Latvijai šis “brīdis” ir izstiepies 100 gadu garumā) no Krievijas veļas impēriskas tumsas vāli, kuriem pretī var stāties tikai visas brīvās un demokrātiskās pasaules vienotības un solidaritātes mūris.

Latvijai un Baltijas reģionam kopā ar Ukrainu šai ziņā ir īpaša misija.

Atbalstot ukraiņu tautu un neļaujot pasaulei iestigt pelēkajā kompromisu zonā. Mūsu pašu vēsture ir vislabākā mācību grāmata tiem, kas šaubās, ir paguruši vai iekrituši impērisku naratīvu slazdos.

Foto: Latvijas Republikas Saeima