Linda Matisone, Saeimas deputāte
Šobrīd bankas pelna ļoti daudz, un tām nav nekādas motivācijas kaut ko mainīt, lai pasargātu kredītņēmējus. Saeimas nodokļu politikas darba grupā, kurā es darbojos, aktualizēts jautājums par banku virspeļņas nodokli, kas ir viens no instrumentiem, kā varētu šo banku apetīti mēģināt mazināt. Vēl svarīgi, lai bankas censtos sabalansēt savas un klientu intereses. Viens no risinājumiem kredītņēmēju aizsardzībai būtu, ja bankas pārskatītu un nāktu pretī sabiedrībai, samazinot pievienoto procentu likmi, ko nosaka aizdevējs.
Procentu likmju pieaugumu īpaši izjūt tie, kas kredītu ņēmuši iepriekš. Banka, izsniedzot kredītu, izvērtējusi un ņēmusi vērā klientu tā brīža ienākumus, bet tagad kredītņēmējiem automātiski pēc katra procentu likmes perioda, trim vai sešiem mēnešiem, maksātspēja samazinās. No banku puses neesmu manījusi kādas indikācijas, ka tās klientiem gribētu nākt pretī, palīdzot risināt viņu izmaksu kāpumu. Taču politiskajā dienaskārtībā ir jautājums par to, ka bankām jāpaskatās, cik grūti klientiem ir ar kredītu un līzingu maksājumu segšanu. Euribor likmes nemitīgā celšana būtībā grūž cilvēkus arvien lielākā parādu slogā. Pēdējā informācija liecina, ka Eiropas Centrālā banka atkal plāno paaugstināt Euribor likmes. Šobrīd šķiet, ka ar mērķi slāpēt inflāciju liela daļu sabiedrības vienkārši tiks iedzīta nabadzībā.
Ja mēs šoreiz cilvēkiem nenāksim pretī un atkal domāsim tikai par bankām, kā tas bija 2009. gada krīzē, tad baidos, ka varam piedzīvot jaunu emigrācijas vilni. Cilvēki būs vīlušies un vienkārši dosies prom no valsts, nespēdami apmaksāt kredītus.
Autors: Ilze Ozoliņa, laikraksts Kurzemes Vārds, 18.08.2023.
Foto: Uģis Dadzis