Viedokļi

Dāvana Rūjienas simtgadei – neatkarības zaudēšana

Intervija ar Rūjienas novada domes priekšsēdētāju Gunti Gladkinu.

Sāpīgi ir apzināties, ka Rūjienas simtgadē politisku lēmumu rezultātā rūjienieši dāvanā ir saņēmuši savas neatkarības zaudēšanu. Tā turpmāk vairs nebūs ne mūsu pašu lemšana, ne arī mūsu pašu nauda!

Šis gads rūjieniešiem aizritēja pilsētas 100. jubilejas zīmē, jo vēstures liecības vēsta, ka 1920. gada 10. janvārī Rūjenes miestam piešķirtas pilsētas tiesības.

Iedzīvotājiem par prieku pašu spēkiem un pašu līdzekļiem ir izdevies paveikt ne vienu vien vērtīgu darbu. Tomēr gads pagājis, sadzīvojot arī ar domu par VARAM un Saeimas uzspiesto administratīvi teritoriālo reformu. Lai kā tai ar pamatotiem argumentiem pretojās rūjienieši, vienoti dodoties pat protestos pie Saeimas un izsaucot ministru Pūci uz sarunu aci pret aci Rūjienā, tas diemžēl ir fakts – reforma būs! Līdz šim Rūjiena attīstījās kā pašpietiekama pašvaldība ar vai bez novada statusa. Kāds scenārijs sagaida pēc 2021. gada 1. jūnija? Par to saruna ar Rūjienas novada domes priekšsēdētāju GUNTI GLADKINU.

Kādas, jūsuprāt, bija galvenās kļūdas, steigā virzot novadu reformas projektu?

Sāpīgi ir apzināties, ka Rūjienas simtgadē politisku lēmumu rezultātā rūjienieši dāvanā ir saņēmuši savas neatkarības zaudēšanu. Tā turpmāk vairs nebūs ne mūsu pašu lemšana, ne arī mūsu pašu nauda!

Absurds bija jau pats šā procesa sākums – politiskās kartes pārzīmēšana, kurai sekoja nihilistiska lēmumu un likumu pielāgošana. Lielākā kļūda – diskusiju trūkums, vietējo varu un novadu pārstāvju priekšlikumu, tradīciju un identitātes ignorēšana.

Lai nu kā – lēmums par Valmieras lielnovada izveidi ir tomēr labākais no iespējamiem, mums draudošajiem reformas variantiem.

Kas jādara, lai pašvaldību līmenī neatkārtotu jau nosauktās reformas kļūdas?

Palieku pie pārliecības, ka politika pašvaldību līmenī ir slikta lieta. Manuprāt, politikā gudri ir jāpiedalās nacionālā līmenī, lai tur iegūtu lobiju vai atbalstu vietējai attīstībai vai kādam konkrētam vietējā līmeņa projektam. Tad tam ir jēga!

Sākoties sociālajos tīklos runām par jauno apvienoto Valmieras novadu, visai piesardzīgi vēroju daža laba vietējā politiķa pirmos politiskos, visai radikālos priekšlikumus par to, kas un kā, ieejot Valmierā, vispirms jāizdara. Nodomāju – nezin gan kādēļ to neesi izdarījis jau pats savā pašvaldībā, bet tagad uzreiz to vēlies pieprasīt Valmierai? Labi, ka sākotnējais populisms ir noplacis. Bieži vien tā notiek, kad sākas konkrēts darbs.

Kad nu visu astoņu jaunā apvienotā Valmieras novada pašvaldību vadītāji un vadošie speciālisti ir sākuši sarunu raundus, priecē, ka tur, apzinoties katram savas pašvaldības reālās iespējas un stiprās puses, tiek meklēti reāli iespējami kopsaucēji, lai jaunais lielnovads būtu ilgtspējīgs un labs piemērs Latvijai. Tas būs iespējams tikai ar pozitīvu komandas darbu, kurā novada zinošākie cilvēki veidos paši savu vidi un tās attīstību. Mums taču vēsturiski jau kopš bijušā Valmieras rajona laikiem ir izveidojušies vairāki sekmīgi kopprojekti, piemēram, sadarbība ar Vācijas Gīterslo apriņķi, VTU Valmiera, vienotais bibliotēku tīkls, glābšanas dienests un vēl citas praksē pārbaudītas vērtības. Viss labais būtu jāsaglabā, un katrai pašvaldībai sava pievienotā vērtība tam vēl klāt jāpieliek. Laika gaitā katra no astoņām topošā lielnovada veidotājām jau ir pierādījusi savu unikalitāti – Valmierai tā ir spēcīga ekonomika, rūpniecība, darba vietas, augsta līmeņa kultūra un māksla, Mazsalacai dabas vienreizība un atdzimušais «Erenpreiss», Strenčiem plostnieku tradīcijas, Naukšēniem – SIA «Naukšēni», «Saktas», «Kunturi», «Liepkalni», «Ķoņu dzirnavas». Tā šo uzskaitījumu varētu turpināt. Prasmīgi liekot spēkus un profesionālo veikumu kopā, apvienotais Valmieras novads, manuprāt, spēs sevi vienlīdz lieliski apliecināt vairākās jomās: tūrismā, kultūrā, izglītībā, sportā, mūzikā, amatniecībā un vēl citur. Meklējot kopsaucējus jaunā lielnovada attīstībai, tai līdakai, vēzim un gulbim nekādā gadījumā nedrīkst ļaut doties katram uz savu pusi, bet gan tālāk iet vienā virzienā. Ja tā notiks, tad arī izdosies!

Kāds varētu būt Rūjienas pienesums jaunajam lielnovadam?

Arī mums ir labas iestrādes. Esam dēvēti par saldējuma galvaspilsētu, jo mums ir «Rūjienas saldējums» un tradicionālie saldējuma svētki. Gadu gaitā pašvaldībai ir sekmīgi attīstīti starptautiskie sakari Igaunijas pierobežā, Vācijā, Krievijā un pat tālajā Japānā. Mums vienīgajiem Latvijā Tūrisma un informācijas centrā ir pašiem sava, bagātīgi aprīkota Japānas istaba. Arvien pārliecinošāk sevi tirgū piesaka Rūjienas amatnieku un mājražotāju biedrības «Rūzele» dalībnieki, neskaitāmus mūžizglītības projektus jaunu zināšanu un prasmju apguvē īsteno Rūjienas Tautskola, projektu daudzveidībā neatpaliek arī Multifunkcionālais jaunatnes iniciatīvu centrs, kurā veidojas rītdienas līderi, brīvprātīgā darba veicēji un Erasmus apmaiņas programmu un starptautisko sadarbības sakaru īstenotāji. Nevaru nepieminēt arī paveikto sociālajā un aprūpes jomā, jo mums taču ir sociālās aprūpes centra «Vidzeme» filiāle «Rūja», pašvaldības sociālā iestāde «Lode» un privātais Senioru nams. Rūjienas pienesuma cienīgi noteikti ir arī mūsu tūrisma objekti, mūsu Mūzikas skola un muzicēšanas, īpaši jau orķestru, tradīcijas, Mākslas skola, Sporta skola un spēcīgās basketbola tradīcijas.

Vai lielnovadā varētu noderēt arī gadu gaitā pašvaldībās gūtā darba pieredze?

Noteikti! Valmierā jau notiek diskusijas darba grupās, ir reālās situācijas izzināšana visās iespējamās sadarbības jomās: kultūrā, sportā, izglītībā, jaunatnes interešu centru darbībā un citviet. Katram no mums ir sava pieredze budžeta veidošanā, uzņēmējdarbības veicināšanā un atbalstā, finanšu un kadru optimizācijā, tādēļ šajās diskusijās ir būtiski šo pieredzi uzklausīt, atcerēties, lai īstajā brīdī liktu lietā.

Arī mums Rūjienā ir visai bagāts pieredzes uzkrājums. Tikai viens piemērs! Pirms vairākiem gadiem mūs pirmos valstī sauca uz ne vienu vien sarkano paklāju atskaitīties, kādēļ uzdrošināmies iznīcināt vietējās gaismas pilis. Mēs tolaik, domājot par saprātīgāku finanšu izlietojumu un pašvaldības iestāžu darbinieku racionālāku noslodzi, atļāvāmies savā kadru politikā izveidot ko nebijušu – cilvēkus orķestrus. Spējīgākajiem uzticējām vienā darba slodzē apvienot, piemēram, bibliotēkas, pagasta pārvaldes un jauniešu centra vai kultūras darba vadītāja pienākumus, vai citviet, piemēram, klientu apkalpošanas un dzimtsarakstu nodaļu vadību. Zinot reālo cilvēku ikdienas plūsmu pagastu pārvaldēs un bibliotēkās, šis variants likās vispieņemamākais. Laiks parādīja, ka šis modelis strādā. Neskatoties uz daudzajiem ierēdņu pārmetumiem, Rūjienas optimizācijas pieredzi nu jau ir ieviesušas daudzas citas pašvaldības visā Latvijā. Un, rau, arī mazās gaismas pilis ir palikušas neskartas! Ar šo piemēru parādu, cik nozīmīgs var būt katras jaunā apvienotā Valmieras novada pašvaldības pienesums, plānojot tā turpmāko attīstību ne tikai novada centrā, bet arī uz vietām pagastos.

Ar kādām problēmām varētu saskarties nākamajā lielnovadā?

Daudzām labām idejām un attīstības projektiem dažādās jomās būs pieejams ES jaunā plānošanas perioda finansiālais atbalsts. Liela nauda! Arī Latvijai! Taču problēmas varētu rasties, paturot prātā ES nosacījumu, ka 40% no visa saņemtā finansējuma būs jāatvēl ES jaunās zaļās politikas īstenošanai. Gribam vai ne – arī mēs esam šajā globālajā procesā, tādēļ arī pie mums sagaidāmas pārmaiņas. Tās nenāks viegli!

Daudzi prognozē, ka, sākoties teritoriālajai reformai, nežēlīgs varot izrādīties tā sauktais kadru siets. Nedomāju, ka tas sijās tik ļoti sāpīgi un ka aiz tā, kā prognozē Pašvaldību savienībā, paliks bezdarbnieku tūkstoši. Labus speciālistus taču vajadzēs visās izpildinstitūcijās.

Kas, jūsuprāt, pašlaik mums visiem visvairāk nepieciešams?

Ir gada vistumšākais laiks. Nakts un dienas, tumsas un gaismas cīņas laiks, tādēļ novēlu – lai netrūkst gaismas! Pat vismazākā gaismiņa un labais vārds var darīt brīnumus. Lai mums visiem viss izdodas!

Publicēts: eliesma.lv, 23.12.2020.

Sagatavoja: Māra Rone

Foto: Ārija Romanovska