Viedokļi

Jaunieši vēlas pārmaiņas. Pētījums un secinājumi.

Autori:
Jana Muižniece: LRA Rīgas nodaļas vadītāja vietniece, sociālās drošības eksperte;
Alma Brinkmane: Jaunatnes politikas eksperte, Ādažu vidusskolas direktora vietniece;
Rūdolfs Kudļa: LRA valdes loceklis, LRA jaunatnes organizācijas vadītājs, Ogres novada pašvaldības domes deputāts.

Jaunieši vēlas pārmaiņas.

Pētījumu dati liecina, ka jauniešu aktivitāte vēlēšanās ir ļoti zema (40%). Latvijas Universitātes profesore Zanda Rubene, izzinot savu studentu viedokli par zemo līdzdalību, min iemeslu: “Partiju piedāvājumi īsti nesasaucas ar jauniešu interesēm un vajadzībām. Varētu teikt, ka caur to piedāvājumu un programmu režģi jaunieši kā mērķauditorija izbirst cauri. Pensija viņiem vēl neinteresē, izglītības sistēma faktiski vairs neinteresē, ja nu vienīgi viņiem jau ir mazi bērni, un arī veselības sistēma viņus vēl neinteresē.” Par to pašu runā arī Anda Laķe, viena no pētījuma par jauniešu politisko līdzdalību autorēm, ka jauniešus nevis neinteresē vēlēšanas, bet gan partiju vēstījums nav tiem saistošs.

Pārlūkojot 13. Saeimas vēlēšanu programmu sarakstu:
Neatrodam praktiski nevienu pēc būtības fundamentālu, uz pārmaiņām vērstus jauniešiem adresētus jautājumus, kas skartu jauniešu intereses. Kas ir tas, ko jaunieši vēlas? Mūsuprāt – tikt sadzirdētiem, saprastiem un pieņemtiem ģimenēs, izglītības iestādēs, darba vietās un sabiedrībā kopumā. Viņi nav ne slinki, ne tehnoloģiju un sociālajos tīklos iegrimusī paaudze, bet vienkārši viņi ir citādi.
Pasaule mainās un bērnu un jauniešu misija ir ienest svaigumu jau ierastajās rutīnās un sistēmās, jo sevišķi izglītības sistēmā, tajā saredzot sasaisti ar reālo dzīvi, elastību, godīgumu, personiskā viedokļa respektēšanu, mākslu izdarīt savas izvēles. Taču fakti un skaitļi liecina, ka kopumā sabiedrība negribīgi mainās atbilstoši jauniešu vajadzībām un ir spoguļattēls atbilstoši šodienas realitātei. Situācija kļūst gadu no gada kritiskāka un mūs ikdienā pavada tādas jauniešu problēmas kā fiziskā un mentālā veselības stāvokļa pasliktināšanās, emocionālā un fiziskā vardarbība, izglītības līmeņa pazemināšanās, atkarības problēmas.

Pētījuma, kas veikts pēc “MOT Latvija” pasūtījuma sadarbībā ar pētījumu kompānijām “Forta Research” un “Norstat”, 2022. gada pavasarī rezultātā ir secināts:
Divas trešdaļas (66%)!!! jauniešu atzīst, ka saskārušies ar mentālās veselības problēmām, kas izpaužas kā nomāktība, depresija; grūtības mācīties vai darīt kādas lietas; uzmācīgas domas, kas nedod mieru; aizkaitināmība, viegla “uzsprāgšana”; vientulības vai pamestības sajūta. Papildu kā vienas no pandēmijas perioda sekām tiek minētas arī fiziskās veselības problēmas.

Ir izveidojusies liela paaudžu izpratnes plaisa sabiedrībā, tāpēc lēmumu pieņēmējiem gan pašvaldību, gan valsts līmenī ir jāspēj būt pietiekami elastīgiem, ātriem un uz pārmaiņām vērstiem, pieņemot, izprotot un atbalstot pārmaiņu sabiedrības vajadzības.

Ir jāapzina jauniešu vajadzības:
Jāmeklē veidi, instrumenti kā uzrunāt jauniešus tieši viņiem saprotamā, piemērotā veidā. Jāapzinās, ka katram jaunietim ir sava pieredze, vajadzības un vēlmes. Tieši šī individuālā pieeja, individuālā atbalsta meklēšana un nodrošināšana mūsdienās ir vitāli nepieciešama efektīva rezultāta sasniegšanai un veiksmīgai komunikācijai ar jaunieti. Iepriekš īstenotās pieejas vairs neder, ir nepieciešams attīstīt jaunus, individuālajās vajadzībās balstītus pakalpojumus, kuru īstenošana tiktu balstīta tieši uz bērnu un jauniešu vajadzībām vērstu pieeju. Lai jaunieši sadzirdētu mūs, pieaugušos, nepieciešams arī apzināt informācijas kanālus, ko izmanto jaunieši, lai attiecīgā informācija tiktu veiksmīgi un savlaicīgi nodota jaunietim.

Atgriežoties pie līdzdalības vēlēšanās jautājuma:
Svarīgi, lai jaunietim būtu pārliecība, ka dalība vēlēšanās ir veids, kā ietekmēt to, kas notiek mums apkārt, ikdienā. Tāpēc svarīgi, lai jauniešu vecuma grupā pieaugtu vēlētāju skaits, kas paustu pārliecību politiķiem par savām interesēm.

Eiropas Komisija 2022. gadu ir pasludinājusi par Eiropas Jaunatnes gadu, kur uzmanība vērsta uz jauniešu redzējumu, iesaisti un līdzdalību, lai Eiropa varētu veidot labāku, zaļāku, digitālāku un iekļaujošāku nākotni. Svarīgi ir nacionālā un reģionālā, jo īpaši pašvaldību, mērogā veicināt un nodrošināt jauniešiem plašākas, labākas nākotnes iespējas, lai jauniešiem ir vieglāk iekļauties sabiedrībā, iesaistīties un būt aktīviem Latvijas pilsoņiem.

LRA kopīgi ar nozares ekspertiem un jauniešiem ir izvirzījusi trīs galvenās prioritātes:

1. Vienota darba ar jaunatni vadlīniju un metodisko materiālu izveidošana.
2. Jauniešu līdzdalības un demokrātijas spēju veicināšana.
3. Patstāvīga bāzes finansējuma nodrošināšana nacionāla mēroga jaunatnes organizācijām.