Viedokļi

Kādēļ nepieciešama pensiju indeksācija?

Kādēļ nepieciešama pensiju indeksācija?

Jana Muižniece, LRA Rīgas nodaļas vadītāja vietniece, sociālās drošības eksperte, 14.Saeimas kandidāte

Inflācijas pieaugums sāpīgi skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju, taču pensijas līdz noteiktam lielumam ir vienīgais ienākums, kas tiesiski ir aizsargātas pret inflācijas ietekmi, proti reizi gadā (oktobrī) paredzot pensiju indeksāciju, indeksā iekļaujot 2 lielumus – patēriņa cenu indeksu (jeb inflāciju) un 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Šogad, augstas inflācijas apstākļos, indeksācija notika 2 mēnešus ātrāk jau ar augustu, pensijas vai tās daļu līdz 534 euro indeksējot ar koeficientu 1,2287 jeb palielinot par 23%. Latvijā pensijas apmēri ir salīdzinoši zemi, kur vidējais vecuma pensijas apmērs pirms indeksācijas bija 435 euro, invaliditātes pensijas apmērs – 236 euro, apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs – 246 euro.

Pēdējo mēnešu fakts un prognozes neliecina par inflācijas apstāšanos. Situācija ar katru dienu kļūst saspringtāka, jo pārtikas cenas kāpj, energoresursu patēriņa cenas kāpj, nav zināms, kādi būs apkures rēķini, situācija mainās ar katru dienu un ne jau uz stabilitātes pusi, tāpēc pensiju indeksācijas jautājums kļūst aktuālāks, domājot par biežāku pensiju indeksāciju, tā aizsargājot mūsu pensionāru ienākumus pret pirktspējas samazināšanos.

Biežākas indeksācijas nepieciešamību apliecina fakts, ka Latvijā ir viens no augstākajiem nabadzības riska rādītājiem (23,4%) starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas palielinās, straujāk pieaugot starp vecākā gadagājuma iedzīvotājiem virs 65 gadiem, sasniedzot 44,6%. Visvairāk nabadzības riskam ir pakļauti tieši pensionāri (50,9%).

Bet ir vēl viena grupa, kas nav pakļauta augstāk minētajam indeksācijas mehānismam, proti tie ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji, kuriem nav vismaz 3 gadus apdrošināšanas stāža, lai kvalificētos uz pensiju. Šādu personu valstī ir 23 tūkst., no kurām teju 90% ir personas ar invaliditāti un vairāk kā puse no tām ir ar invaliditāti kopš bērnības. Vidējais pabalsta apmērs ir 170 euro, zemākais 109 euro. Jā, liels darbs iepriekš ieguldīts, lai vispār izkustinātu šī pabalsta paaugstināšanas mehānismu, salīdzinoši lielu pieaugumu piedzīvojot 2021.gadā, nākamo plānojot 2023.gada vidū. Ne mirkli neapšaubot izstrādātā mehānisma metodoloģiju, bet šī gada laikā situācija ir mainījusies un dzīve pieprasa ātrus risinājumus, nodrošinot pabalsta steidzamu indeksāciju, lēmumu par to pieņemot jau šodien.

Par 2023.gada budžetu un Latgali

Autors: Juris Viļums, 14.saeimas deputāts, frakcijas Apvienotais saraksts vadītāja vietnieks. Lai gan 2023.gada budžetu valdības vadītājs un finanšu ministrs slavē, kā sabalansētu un pārdomātu, tomēr no visām nozarēm dzirdam, ka praktiski visās jomās trūkst naudas. Varbūt vienīgi aizsardzībai pietiek, bet arī tai vajadzētu vairāk, jo visi zinām šobrīd notiekošo Ukrainā. Budžeta pirmajā lasījumā izskatīšanas laikā […]

Vēja parks izglābs Dullo Dauku

Autors: Māris Dadzis, jūrkalnietis, Ventspils novada pašvaldības deputāts, Kurzemes pārstāvis Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomē. Vēlēšanas ir brīnumu laiks. Kāds indeksē pensijas, cits ministrs atceras par reģionālām vizītēm, bet vēl kāds steidz izmantot savas pēdējās darba dienas. Un tā 13. Saeimas darbības pēdējās nedēļas piektdienas pēcpusdienā sabiedrību sasniedza ziņa par vēja parku jūrā starp Pāvilostu […]