Viedokļi

Kādēļ nepieciešama pensiju indeksācija?

Kādēļ nepieciešama pensiju indeksācija?

Jana Muižniece, LRA Rīgas nodaļas vadītāja vietniece, sociālās drošības eksperte, 14.Saeimas kandidāte

Inflācijas pieaugums sāpīgi skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju, taču pensijas līdz noteiktam lielumam ir vienīgais ienākums, kas tiesiski ir aizsargātas pret inflācijas ietekmi, proti reizi gadā (oktobrī) paredzot pensiju indeksāciju, indeksā iekļaujot 2 lielumus – patēriņa cenu indeksu (jeb inflāciju) un 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Šogad, augstas inflācijas apstākļos, indeksācija notika 2 mēnešus ātrāk jau ar augustu, pensijas vai tās daļu līdz 534 euro indeksējot ar koeficientu 1,2287 jeb palielinot par 23%. Latvijā pensijas apmēri ir salīdzinoši zemi, kur vidējais vecuma pensijas apmērs pirms indeksācijas bija 435 euro, invaliditātes pensijas apmērs – 236 euro, apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs – 246 euro.

Pēdējo mēnešu fakts un prognozes neliecina par inflācijas apstāšanos. Situācija ar katru dienu kļūst saspringtāka, jo pārtikas cenas kāpj, energoresursu patēriņa cenas kāpj, nav zināms, kādi būs apkures rēķini, situācija mainās ar katru dienu un ne jau uz stabilitātes pusi, tāpēc pensiju indeksācijas jautājums kļūst aktuālāks, domājot par biežāku pensiju indeksāciju, tā aizsargājot mūsu pensionāru ienākumus pret pirktspējas samazināšanos.

Biežākas indeksācijas nepieciešamību apliecina fakts, ka Latvijā ir viens no augstākajiem nabadzības riska rādītājiem (23,4%) starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas palielinās, straujāk pieaugot starp vecākā gadagājuma iedzīvotājiem virs 65 gadiem, sasniedzot 44,6%. Visvairāk nabadzības riskam ir pakļauti tieši pensionāri (50,9%).

Bet ir vēl viena grupa, kas nav pakļauta augstāk minētajam indeksācijas mehānismam, proti tie ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji, kuriem nav vismaz 3 gadus apdrošināšanas stāža, lai kvalificētos uz pensiju. Šādu personu valstī ir 23 tūkst., no kurām teju 90% ir personas ar invaliditāti un vairāk kā puse no tām ir ar invaliditāti kopš bērnības. Vidējais pabalsta apmērs ir 170 euro, zemākais 109 euro. Jā, liels darbs iepriekš ieguldīts, lai vispār izkustinātu šī pabalsta paaugstināšanas mehānismu, salīdzinoši lielu pieaugumu piedzīvojot 2021.gadā, nākamo plānojot 2023.gada vidū. Ne mirkli neapšaubot izstrādātā mehānisma metodoloģiju, bet šī gada laikā situācija ir mainījusies un dzīve pieprasa ātrus risinājumus, nodrošinot pabalsta steidzamu indeksāciju, lēmumu par to pieņemot jau šodien.

Neatkarību nevar mantot – katrai paaudzei tā jāizvēlas no jauna

Šī fotogrāfija tapusi 2026. gada 21. augustā pie Saeimas nama – vietas, kur 1991. gada 21. augustā tika pieņemts Konstitucionālais likums par Latvijas Republikas valstisko statusu un pilnībā atjaunota Latvijas neatkarība. Tā simboliski savieno arī divu paaudžu pieredzi – Romualds Ražuks pieder paaudzei, kura atjaunoja Latvijas neatkarību, savukārt Dāvis Melnalksnis ir dzimis un audzis jau brīvā Latvijā un […]

Valstī galvenais ir cilvēks

Autors: Liene Apine, Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Foto: Autores personiskais arhīvs, kopā ar paralimpisko čempionu Aigaru Apini Sekojot līdzi politiskajiem procesiem un mediju telpai, nereti veidojas priekšstats, ka valsts – tās ir tikai ministriju ēkas, likumu panti, sausi noteikumi un atskaites. Cilvēki ar invaliditāti tajā bieži tiek uztverti kā apgrūtinājums, turklāt sabiedrībā joprojām jūtama neticība […]