Viedokļi

Kādēļ nepieciešama pensiju indeksācija?

Kādēļ nepieciešama pensiju indeksācija?

Jana Muižniece, LRA Rīgas nodaļas vadītāja vietniece, sociālās drošības eksperte, 14.Saeimas kandidāte

Inflācijas pieaugums sāpīgi skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju, taču pensijas līdz noteiktam lielumam ir vienīgais ienākums, kas tiesiski ir aizsargātas pret inflācijas ietekmi, proti reizi gadā (oktobrī) paredzot pensiju indeksāciju, indeksā iekļaujot 2 lielumus – patēriņa cenu indeksu (jeb inflāciju) un 50% no apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentiem. Šogad, augstas inflācijas apstākļos, indeksācija notika 2 mēnešus ātrāk jau ar augustu, pensijas vai tās daļu līdz 534 euro indeksējot ar koeficientu 1,2287 jeb palielinot par 23%. Latvijā pensijas apmēri ir salīdzinoši zemi, kur vidējais vecuma pensijas apmērs pirms indeksācijas bija 435 euro, invaliditātes pensijas apmērs – 236 euro, apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs – 246 euro.

Pēdējo mēnešu fakts un prognozes neliecina par inflācijas apstāšanos. Situācija ar katru dienu kļūst saspringtāka, jo pārtikas cenas kāpj, energoresursu patēriņa cenas kāpj, nav zināms, kādi būs apkures rēķini, situācija mainās ar katru dienu un ne jau uz stabilitātes pusi, tāpēc pensiju indeksācijas jautājums kļūst aktuālāks, domājot par biežāku pensiju indeksāciju, tā aizsargājot mūsu pensionāru ienākumus pret pirktspējas samazināšanos.

Biežākas indeksācijas nepieciešamību apliecina fakts, ka Latvijā ir viens no augstākajiem nabadzības riska rādītājiem (23,4%) starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas palielinās, straujāk pieaugot starp vecākā gadagājuma iedzīvotājiem virs 65 gadiem, sasniedzot 44,6%. Visvairāk nabadzības riskam ir pakļauti tieši pensionāri (50,9%).

Bet ir vēl viena grupa, kas nav pakļauta augstāk minētajam indeksācijas mehānismam, proti tie ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji, kuriem nav vismaz 3 gadus apdrošināšanas stāža, lai kvalificētos uz pensiju. Šādu personu valstī ir 23 tūkst., no kurām teju 90% ir personas ar invaliditāti un vairāk kā puse no tām ir ar invaliditāti kopš bērnības. Vidējais pabalsta apmērs ir 170 euro, zemākais 109 euro. Jā, liels darbs iepriekš ieguldīts, lai vispār izkustinātu šī pabalsta paaugstināšanas mehānismu, salīdzinoši lielu pieaugumu piedzīvojot 2021.gadā, nākamo plānojot 2023.gada vidū. Ne mirkli neapšaubot izstrādātā mehānisma metodoloģiju, bet šī gada laikā situācija ir mainījusies un dzīve pieprasa ātrus risinājumus, nodrošinot pabalsta steidzamu indeksāciju, lēmumu par to pieņemot jau šodien.

Draudzība un digitalizācija Vācijā

Iedvesmas stāsts pēc Latvijas-Vācijas sadarbības foruma Berlīnē Autors: Elīna Rasnace, LRA Ķekavas nodaļas vadītāja Šī gada 15. oktobra vakarā Berlīnes radio sakaru tornis (der Funkturm Berlin) izgaismojās sarkanbalti sarkanās krāsās, jo Vāciju apmeklēja līdz šim lielākā Latvijas delegācija – vairāk kā 130 cilvēku no 16 Latvijas pašvaldībām, tajā skaitā arī uzņēmēji. Pasākumu organizēja Latvijas Republikas […]

Bērnu laukums kā pilsētas nākotnes ieguldījums

Iedvesmas stāsts pēc Helsinborgas Djungellekan apmeklējuma Autors: Villiams Kursītis – Vrobļevskis. LRA Rīgas nodaļa. Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra – Centra punkta koordinators. Zviedrijas pilsētas Helsinborgas Djungellekan (Džungļu spēle) bērnu laukums ir izcils piemērs tam, kā ilgtspējīgs dizains, kopienas līdzdalība un izglītības iespējas var apvienoties vienā projektā, veidojot labāku pilsētu nākotni. Šis laukums ne tikai pārveidoja bijušo […]