Viedokļi

Kas nosaka jauniešu vēlmi dzīvot Latvijā?

Autors: Gustavs Kilbloks, LRA JO valdes priekšsēdētājs

Pārstāvot jaunatnes organizāciju, vēlos akcentēt problēmu, kas ir svarīga valsts ilgtermņa attīstībai, proti, jauniešu aizbraukšana projām no valsts, bez nākotnes plāna atgriezties. Jauniešu došanās projām, lai iegūtu izglītību, profesiju un darba pieredzi nebūtu problēma, ja iegūtās zināšanas tiktu pielietotas Latvijas tautsaimniecības attīstības un labklājības veicināšanā. Tomēr vairums vairs Latvijā neatgriežas. 

Laikā, kad jauniešos latviskā identitāte saplūst ar eiropeisko un patriotiskums ir katra jaunieša morālās apziņas jautājums, mums ir svarīgi, lai savas valsts piederības sajūta kļūst stiprāka. Tas sasniedzams izceļot latviešu kultūru, kuru veido tradīcijas. Latviskās tradīcijas vijas cauri laikiem un veido mūs un mūsu Latviju tādu, kāda tā ir šodien, kādu to vēlesimies redzēt rīt.

Bezgala svarīga ir mūsu nacionālā identitāte, kuras pamats ir latviešu valoda. Tomēr, mūsu izglītības sistēma vairs nespēj nodrošināt latviešu valodas attīstību, un pieļauj atkāpes no literārās izglītības un intelektuālā diskursa, ko tā sniedz.
Tāpēc jāsaprot, ka ne tikai kultūrvēsturiskais mantojums un valoda noteiks jaunieša vēlmi dzīvot Latvijā, bet arī vidējās un augstākās izglītības kvalitāte, tās pieejamība, turpmākās karjeras iespējas un darba atalgojums.

Neatkarību nevar mantot – katrai paaudzei tā jāizvēlas no jauna

Šī fotogrāfija tapusi 2026. gada 21. augustā pie Saeimas nama – vietas, kur 1991. gada 21. augustā tika pieņemts Konstitucionālais likums par Latvijas Republikas valstisko statusu un pilnībā atjaunota Latvijas neatkarība. Tā simboliski savieno arī divu paaudžu pieredzi – Romualds Ražuks pieder paaudzei, kura atjaunoja Latvijas neatkarību, savukārt Dāvis Melnalksnis ir dzimis un audzis jau brīvā Latvijā un […]

Valstī galvenais ir cilvēks

Autors: Liene Apine, Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Foto: Autores personiskais arhīvs, kopā ar paralimpisko čempionu Aigaru Apini Sekojot līdzi politiskajiem procesiem un mediju telpai, nereti veidojas priekšstats, ka valsts – tās ir tikai ministriju ēkas, likumu panti, sausi noteikumi un atskaites. Cilvēki ar invaliditāti tajā bieži tiek uztverti kā apgrūtinājums, turklāt sabiedrībā joprojām jūtama neticība […]