Viedokļi

Kas nosaka jauniešu vēlmi dzīvot Latvijā?

Autors: Gustavs Kilbloks, LRA JO valdes priekšsēdētājs

Pārstāvot jaunatnes organizāciju, vēlos akcentēt problēmu, kas ir svarīga valsts ilgtermņa attīstībai, proti, jauniešu aizbraukšana projām no valsts, bez nākotnes plāna atgriezties. Jauniešu došanās projām, lai iegūtu izglītību, profesiju un darba pieredzi nebūtu problēma, ja iegūtās zināšanas tiktu pielietotas Latvijas tautsaimniecības attīstības un labklājības veicināšanā. Tomēr vairums vairs Latvijā neatgriežas. 

Laikā, kad jauniešos latviskā identitāte saplūst ar eiropeisko un patriotiskums ir katra jaunieša morālās apziņas jautājums, mums ir svarīgi, lai savas valsts piederības sajūta kļūst stiprāka. Tas sasniedzams izceļot latviešu kultūru, kuru veido tradīcijas. Latviskās tradīcijas vijas cauri laikiem un veido mūs un mūsu Latviju tādu, kāda tā ir šodien, kādu to vēlesimies redzēt rīt.

Bezgala svarīga ir mūsu nacionālā identitāte, kuras pamats ir latviešu valoda. Tomēr, mūsu izglītības sistēma vairs nespēj nodrošināt latviešu valodas attīstību, un pieļauj atkāpes no literārās izglītības un intelektuālā diskursa, ko tā sniedz.
Tāpēc jāsaprot, ka ne tikai kultūrvēsturiskais mantojums un valoda noteiks jaunieša vēlmi dzīvot Latvijā, bet arī vidējās un augstākās izglītības kvalitāte, tās pieejamība, turpmākās karjeras iespējas un darba atalgojums.

Latvija – mājas pieaugošai mūsu nācijas kopienai

Autors: Ilze Ortveina, LRA valdes locekle Latvija, tāpat, kā citas Eiropas savienības dalībvalstis, šobrīd ir spiesta risināt demogrāfijas jautājumu. To aktualizējis dzimstības kritums, pieaugoša mirstība, novecošanās un emigrācija. Pēdējos gados ievērojami pieaug Latvijas iedzīvotāju mirstība, bet samazinās dzimstība. Salīdzinošie veselības dati rāda, ka mēs dzīvojam par 20 gadiem mazāk. Šie apstākļi veicina darba spēka trūkumu, […]

Spēcīgas ekonomika un tautas labklājība – valsts drošības pamats

Autors: Edgars Štelmahers Bez spēcīgas ekonomikas un tautas labklājības ir apdraudēta valsts drošība. Kopš 2009. gada nekustamo īpašumu un banku krīzes ir pagājuši 14. gadi, kuru laikā, pateicoties neveiksmīgai valsts vadīšanai, mūsu attīstība  galvenajos makroekonomikas rādītājos ir bijusi lēnāka nekā kaimiņiem. Šobrīd atpaliekam no kaimiņiem gan valsts kopproduktā uz vienu iedzīvotāju, gan vidējās algas rādītājos […]