Viedokļi

Ko Rīga var mācīties no Helsinku Odi centra?

Autors: Villiams Kursītis – Vrobļevskis. LRA Rīgas nodaļa. Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra – Centra punkta koordinators.

Vieta iedzīvotājiem

Helsinku Odi centrs ir spilgts piemērs tam, kā pilsētas veidota infrastruktūra var veicināt ne tikai kultūras un izglītības pieejamību, bet arī stiprināt sabiedrību un demokrātiskās vērtības. Atšķirībā no Rīgas, kuras publiskās telpas un sabiedriskie centri bieži ir ierobežoti pēc pieejamības vai funkcionalitātes, Odi ir patiesi atvērts ikvienam. Tā ir ne tikai moderna bibliotēka, bet arī vieta, kur iedzīvotāji var sanākt kopā, diskutēt par aktuāliem jautājumiem, izmantot jaunākās tehnoloģijas, piemēram, 3D printerus, mediju studijas, un attīstīt radošas idejas. Odi piedāvā plašu pakalpojumu klāstu, tostarp darbnīcas un telpas, kas ļauj iedzīvotājiem realizēt savus projektus, veicinot radošumu un sabiedrības iesaisti. Helsinku pieeja šāda veida telpu attīstīšanai veicina sabiedrības līdzdalību un stiprina vietējo demokrātiju, kamēr Rīgā līdzīgas iniciatīvas bieži vien aprobežojas ar nelielām, specifiskām grupām.

Nākotnes pilsēta

Odi centrs iemieso arī ilgtspējīgas nākotnes pilsētas redzējumu. Tas ir būvēts ar videi draudzīgiem materiāliem un projektēts, lai minimizētu enerģijas patēriņu, kas ir būtiski ne tikai klimata pārmaiņu kontekstā, bet arī sabiedrības izpratnē par vides jautājumiem. Rīgā bieži trūkst šāda mēroga projektu, kas apvienotu ilgtspējību ar sabiedrisko labumu, un Helsinku piemērs uzskatāmi rāda, kā pilsēta var strādāt pie šīm prioritātēm vienlaicīgi. Odi simbolizē Helsinku apņemšanos veidot pilsētu, kas rūpējas ne tikai par tagadni, bet arī par nākotnes paaudzēm.

Sabiedrības vienlīdzība

Turklāt, Odi ir sabiedrības vienlīdzības simbols. Tas ir izcils piemērs tam, kā atvērtas publiskās telpas var veicināt integrāciju, piedāvājot vienlīdzīgas iespējas visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu sociālā statusa. Rīga varētu mācīties no šī piemēra, jo šobrīd galvaspilsētas sabiedriskās telpas bieži ir pārāk formalizētas vai neuzrunā plašāku sabiedrības daļu. Helsinku Odi pierāda, ka pilsētvide var būt arī efektīvs rīks, lai stiprinātu demokrātiju un nodrošinātu reālu piekļuvi kultūras un izglītības resursiem visiem iedzīvotājiem, radot ilgtermiņā ilgtspējīgu un vienlīdzīgu sabiedrību.

Nākotnes iespējas Rīgai

Rīgā šāda mēroga vai līdzīgi centri kā Helsinkos vēl nav izveidoti, iespējams, tāpēc, ka trūkst politiskās gribas un redzējuma par to, kā uzlabot sabiedrisko telpu pieejamību visiem iedzīvotājiem. Daudzas vietas Rīgā ir vai nu pārāk komercializētas, vai ierobežotas savā funkcionalitātē, kas liek domāt, ka pašvaldība ne vienmēr domā par cilvēkiem un nākotnes sabiedrības vajadzībām. Rīgai būtu vērtīgi mācīties no Helsinku pieredzes un attīstīt līdzīgas atvērtas telpas kā Odi. Veidojot šādas publiskas telpas, Rīga varētu iegūt ilgtermiņa ieguvumus gan pilsētai, gan tās iedzīvotājiem, nodrošinot vietu, kur sabiedrība varētu aktīvāk piedalīties un veidot kopīgu nākotni visiem.