Viedokļi

Ko varam mācīties no Somijas?

Autors un foto: Elīna Rasnace, Ķekavas novada domes priekšsēdētāja vietniece izglītības un sporta jautājumos, LRA Ķekavas nodaļas vadītāja.

Problēmas un risinājumi Somijā

No 7. līdz 12. jūnijam man bija lieliska iespēja iepazīties ar pašvaldību pārvaldi Somijā, viesojoties galvaspilsētā Helsinkos un dažās no lielākajām pilsētām Somijas dienvidos – Vāsā, Turku un Pori. Brauciena mērķis bija noskaidrot, kā funkcionē pašvaldības Somijā, kādas ir galvenās problēmas un kādi ir risinājumi, īpaši izceļot labos piemērus.

Jāsāk ar to, ka Somija ir liela valsts – tās teritorija ir 338,5 tūkstoši kvadrātkilometru un iedzīvotāju skaits pārsniedz 5,5 miljonus. Administratīvi Somija ir iedalīta 308 pašvaldībās (kunta) un 19 reģionos (maakunta). Ņemot vērā to, ka dienvidu daļā iedzīvotāju blīvums ir daudzkārt lielāks nekā ziemeļos, tas būtiski ietekmē pašvaldību finansiālo situāciju, resursus un arī dažādu pašvaldības pakalpojumu pieejamību. Salīdzinoši nesens jaunums ir reģionālā reforma 2023. gadā, kuras rezultātā papildus jau esošajiem reģioniem tika izveidoti arī labklājības pakalpojumu reģioni (hyvinvointialueet) – 21 reģions, kuru pārziņā ir tieši veselības pakalpojumi, veselības veicināšanas un sociālās labklājības jautājumi. Jāatzīst, ka šīs izmaiņas tiek vērtētas visai pretrunīgi, jo ne visas pašvaldības spēj vienmērīgi nodrošināt pakalpojumu pieejamību.

Kopumā šī brauciena laikā secināju, ka problēmas Latvijai un Somijai ir ļoti līdzīgas. Bet risinājumi būtiski atšķiras, jo Somija nepārprotami mums ir pat ne vienu, bet visus trīs soļus priekšā. Daži piemēri:

1. Drošība un civilā aizsardzība. Lai gan šūnapraidi Somijā plāno ieviest tikai rudenī, patvertņu sistēma un iedzīvotāju gatavība ārkārtas situācijām ir ļoti augstā līmenī. Patvertnes Somijā pastāv jau kopš Otrā pasaules kara – tās nav tikušas likvidētas, tās joprojām tiek uzturētas, un arī visās publiskajās ēkās un arī uzņēmumos ir un joprojām tiek ierīkotas patvertnes. Šīs telpas tiek izmantotas ikdienā, bet, atbilstoši drošības nosacījumiem, jebkuru patvertni ārkārtas situācijā ir jāspēj atbrīvot 72 stundu laikā. Tāpat katrā pašvaldībā ir izstrādāti stingri algoritmi rīcībai ārkārtas situācijās un arī iedzīvotāji regulāri tiek informēti un arī apmācīti, gan sniedzot informāciju, gan praktiskas apmācības.
2. Pašvaldībām ir plašākas rīcības iespējas dažādu jautājumu risināšanā, arī attiecībā uz nodokļu politiku, investīcijām un praktiskiem jautājumiem, gan rīcībai ārkārtas situācijās. Tam ir būtiskas priekšrocības gan operatīvā lēmumu pieņemšanā, gan dažādu darbību īstenošanā. Īpaši pārsteidzoša bija spēja piesaistīt investīcijas un atbalstīt uzņēmējdarbību – Vāsas un Pori gadījumā pašvaldību ieguldījums un pretimnākšana viennozīmīgi sniegs pozitīvu pienesumu nākotnē.
3. Pašvaldību darbs reģionālā līmenī. Šis ir jautājums, par kuru valsts līmenī tiek runāts arī Latvijā. Darbs reģionālā līmenī krietni atvieglo dažādus plānošanas un attīstības jautājumus, kā arī ļauj efektīvāk risināt dažādas praktiskas lietas.
4. Laimīgākā valsts jau 9 gadus pēc kārtas! Zinot dažādos teicienus par drūmajiem un atturīgajiem somiem šķiet – kā tas ir iespējams? Bet tas ir tieši atkarīgs no tā, cik ļoti valsts un pašvaldības rūpējas par saviem iedzīvotājiem un tā, cik liela ir iedzīvotāju uzticība valsts pārvaldei. Piemēram, Vāsa mērķtiecīgi strādā pie laimīgākās Somijas pašvaldības statusa, paredzot konkrētus soļus pašvaldības attīstības plānā un veidojot savu vizuālo identitāti. Kā pamatnosacījumus tam Vāsa ir noteikusi iedzīvotāju drošību un apmierinātību ar pieejamajiem pakalpojumiem, īpaši, izglītību, infrastruktūru un kultūras piedāvājumu.

Lai mazliet mazinātu uzmācīgo skaudības sajūtu, jāsaka, ka ir problēmas, kurām arī somi risinājumus vēl neredz, no kurām lielākās, tāpat kā mums, ir demogrāfiskā situācija un pašvaldību finanšu izlīdzināšana. Arī Somijā dzimstība ir katastrofāla un kā vienīgo risinājumu pašvaldības saredz augošo imigrāciju, bet arī tā vēl joprojām nav spējīga atrisināt visus iedzīvotāju nodarbinātības un finansiālos jautājumus. Tāpat kā mums, arī Somijā pašvaldību finanšu izlīdzināšana paredz pašvaldību-donoru un pašvaldību-saņēmēju sistēmu, kurā turīgākās pašvaldības iemaksā naudu, kuras saņem tās pašvaldības, kuras atrodas tuvāk valsts ziemeļu-austrumu robežai un kurās ir mazāks iedzīvotāju blīvums, bet tāpat jānodrošina pašvaldības pakalpojumu pieejamība.

Noslēgumā var vien secināt, ka vislabākais ieteikums kā Latvijai, tā Somijai ir – turēties kopā. Reģioniem un pašvaldībām ir izšķiroša nozīme valstī notiekošajos procesos, tādēļ, lai gan problēmas dažādās pašvaldībās var atšķirties, ir būtiski meklēt risinājumus savstarpējā sadarbībā un mācīties no citu pašvaldību pieredzes. Somijas un Latvijas attiecības ir tuvas jau kopš abu valstu dibināšanas – Somija bija viena no pirmajām valstīm, kura atzina Latvijas Republikas neatkarību, un arī turpmāk tās uzturēja draudzīgas attiecības. Ņemot vērā mūsdienu ģeopolitiskos izaicinājumus, cieša sadarbība kā iekšpolitiskajos, tā ārējās drošības jautājumos ir kritiski svarīga gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Attēlā kopā ar Pori mēru Lauri Inna