Viedokļi

Kultūra kā nacionālas identitātes pamats

Autors: Inese Zagorska, Vidzemes koncertzāles “Cēsi” mākslinieciskā vadītāja, starptautisko festivālu “Čello Cēsis” un “Pētera Vaska mūzikas aprīlis” radošā producente. Latvijas Nacionālās Mūzikas padomes valdes priekšsēdētāja.

Spēcīga pašapziņa un latviskā identitāte ir tā simboliskā vertikāle uz kuru būtu jātiecas mūsu garam.

Kultūra ir viens no stūrakmeņiem Latvijas pastāvēšanā un attīstībā. Kas atšķir vienu nāciju no citas? Tā ir valoda un kultūra. Ja zaudējam to, zūd mūsu nācijas spēks un identitāte. Laikā, kad var tikt apšaubīta neatkarīgu valstu un vēsturisku nāciju pastāvēšana, kultūras loma un tās nozīme mūsu valsts dzīvē ir izšķirošāka un būtiska kā vēl nekad!

Trīs pīlāri kultūras saglabāšanai un attīstībai

Kultūras mantojums – materiālais un nemateriālais ir pamats mūsu nācijas saliedētībai, kopējo vērtību stiprināšanai un nacionālās kultūras ilgtspējai.

Kultūras procesos jāiekļauj ikviens mūsu valsts pilsonis neatkarīgi no tautības, labklājības, vai dzīves vietas, radot iespējas tos baudīt un līdzdarboties.

Pārmaiņas reģionālajā politikā un kultūras decentralizācijā tieši reģionālos centrus izvirza kā būtiski svarīgus un ekonomiski nozīmīgus valsts attīstībā. Uzņemoties atbildību, pašiniciatīvu un pārzinot vietējos apstākļus, katrai Latvijas pilsētai, novadam jārada savs unikāls tēls un sava kultūras attīstības programma, kas to izceltu Latvijas un starptautiskajā mērogā. Tas nozīmē:

  1. Mūsdienīgas reģionālās kultūras infrastruktūras atbalsta programmas izveide.
  2. Kultūras centru likuma izstrāde un tā apstiprināšana.
  3. Dziesmusvētku kustības atbalsts.

Kultūra kā diplomātijas instruments, kas veido saikni un mijiedarbību starp dažādām kultūrām un tautām.

Vērtējot situāciju Eiropā, redzam tās kultūru daudzveidību, kas ļauj mums vienam otru iepazīt un reizē stiprina izpratni par pašu izcelsmi, identitāti un vēsturi. Tā ir balss, kuras eksistencei ir jābūt pietiekami un līdzvērtīgi atbalstītai gan nacionālā, gan Eiropas līmenī.

Profesionālā māksla un tās pārstāvji ir mūsu nācijas, valsts vizītkarte un tā stiprā mērā veicina Latvijas un tās kultūras sasniegumu atpazīstamību Eiropā. Mūziķi, mākslinieki, profesionālie mākslas kolektīvi nes Latvijas vārdu pasaulē, bet tās pamatā ir vēsturiski izveidojusies kvalitatīvā kultūrizglītības joma. Tas nozīmē:

  1. Stiprināt mūzikas un mākslas skolu tīklu kā pamatu talantu un izcilības attīstīšanai, piesaistot Eiropas fondu projektu līdzekļus.
  2. Valsts Kultūrkapitāla fondam nodrošināt finansējumu radošo procesu un profesionālās mākslas pieejamību ikvienā Latvijas reģionā.
  3. Ieviest reģionālo koncertzāļu stratēģiskās darbības normatīvo regulējumu.

Radošajām industrijām ir milzīgs potenciāls labklājības veicināšanā pilsētās, reģionos.

Izmantojot intelektuālo īpašumu, radot jaunas darba vietas, uzņēmumus, radošajām industrijām ir milzīgs potenciāls  reģionu nākotnei – tūrisms, radošie kultūras kvartāli, pasākumi, starptautiskie projekti, pilsētvides atjaunotne, kas nes līdzi ekonomisko attīstību.

Kultūras mantojuma un profesionālās mākslas augstvērtīgais piedāvājums ir reāls pamats kultūras tūrisma dinamiskākai attīstībai. Tas nozīmē:

  1. Uzņēmumu veicinošas nodokļu politikas izstrāde.
  2. Radošās industrijas jaunuzņēmumu atbalsta sistēmas izveide.
  3. Kultūras tūrisma programmas izstrāde sasaistē ar lielo valstspilsētu radošajiem projektiem.

Kultūras dzīve sevī koncentrē lielu radošo potenciālu, ko pareizi izmantojot, var veicināt izrāvienu novada, pilsētas attīstībā, jo pieeja kultūrai, iespēja tajā piedalīties veicina piederību un lojalitāti savai pilsētai, novadam, valstij.

Inese Zagorska

 

Pats galvenais – drošība visa reģiona līmenī!

Autors: Juris Viļums, 14. Saeimas deputāts, LRA valdes priekšsēdētājs   Katram bērnam droša nākotne brīvā Latvijā! Katram bērnam droša nākotne brīvā Latvijā – neatkarīgi no tā, kāds izglītības un ienākumu līmenis ir bērna vecākiem. Neatkarīgi no tā, kādā valodā vai kādā latviešu valodas paveidā runā vai domā viņa vecāki. Neatkarīgi no tā, kurā reģionā izvēlējušies […]

Kas nosaka jauniešu vēlmi dzīvot Latvijā?

Autors: Gustavs Kilbloks, LRA JO valdes priekšsēdētājs Pārstāvot jaunatnes organizāciju, vēlos akcentēt problēmu, kas ir svarīga valsts ilgtermņa attīstībai, proti, jauniešu aizbraukšana projām no valsts, bez nākotnes plāna atgriezties. Jauniešu došanās projām, lai iegūtu izglītību, profesiju un darba pieredzi nebūtu problēma, ja iegūtās zināšanas tiktu pielietotas Latvijas tautsaimniecības attīstības un labklājības veicināšanā. Tomēr vairums vairs […]