Viedokļi

Latvija – mājas pieaugošai mūsu nācijas kopienai

Autors: Ilze Ortveina, LRA valdes locekle

Latvija, tāpat, kā citas Eiropas savienības dalībvalstis, šobrīd ir spiesta risināt demogrāfijas jautājumu. To aktualizējis dzimstības kritums, pieaugoša mirstība, novecošanās un emigrācija. Pēdējos gados ievērojami pieaug Latvijas iedzīvotāju mirstība, bet samazinās dzimstība. Salīdzinošie veselības dati rāda, ka mēs dzīvojam par 20 gadiem mazāk.
Šie apstākļi veicina darba spēka trūkumu, migrāciju, ekonomisko lejupslīdi un vispārējās dzīves kvalitātes kritumu. Tāpēc, akcentējot Latvijas nākotnes attīstību, ir jārīkojas tagad, vairs nevar gaidīt “rīt” vai “kaut kad”.
Pasaule mainās un līdz ar to mainās arī katra cilvēka vērtības. Jaunās izmaiņas nav apturamas, tās kļūs straujākas un mūsu uzdevums ir ne tikai tikt līdzi, bet apsteigt, lai līdzsvarotu fundamentālās vērtības ar tehnoloģisko kultūru. No tā ir atkarīga mūsu nācijas pastāvēšana. Tikai no mums pašiem ir atkarīgs, kāda tā būs mūsu Latvijai.

Ir virkne jautājumu uz kuriem ir jāatbild. Tas ir visaptverošas dzīves labklājības kopums, kas sastāv no savstarpēji saistītiem lēmumiem – individuāliem, nacionāla mēroga un Eiropas savienības kopienā.

Kas satrauc Latvijas cilvēku

• Kā vispār dzīvot Latvijā?
• Dzīvot vai nedzīvot Latvijā?
• Veidot vai neveidot ģimeni?
• Radīt vai neradīt šeit bērnus?

Ko sagaida Latvijas cilvēks

• Piederību – valsts un kopiena mani pieņem;
• Drošību – iekšējo un ārējo;
• Darbu – ekonomiskās aktivitātes iespējas pilsētās un laukos;
• Mājokli – vai varu to atļauties, lai dzīvotu atbilstoši savām vēlmēm;
• Veselības garantijas – integrēta, pieejama, savlaicīga, atbalstoša;
• Sociālo aizsardzību – nodokļu politika un atbalstoša sociālā aprūpe;
• Izglītību – visaptveroša, vērsta uz personību, atbilstoša laikmetam;
• Pašpilnveides iespējas – personības izaugsmei un lietderība kopienai;
• Kultūru – spēju iekļauties un pašapliecināt savu piederību.

Ko mēs varam un darīsim, lai apmierinātu šīs vajadzības:

Drošība:

• Droša patvēruma publiskā infrastruktūra;
• Krīzes zāļu un medicīnas ierīču pieejamība;
• Cilvēkam zināms rīcības plāns «X» situācijā;

Mājoklis:

• Solidāras atbalsta programmas vienīgajam mājoklim, piedāvājot LV ražotas energoefektīvas dzīves vietas;
• Ģimenēm ar bērniem, uzsākot uzņēmējdarbību ar mērķi renovēt nekustamo īpašumu ar kultūras, vēsturisku vai sociālekonomisku nozīmi, pirmos 3 gadus atbrīvojums no NĪN un UIN maksājumiem; 
• Ārkārtas krīzes situāciju (hipotekārie parādi, dabas katastrofas, darba zaudējums, apgādnieka nāve) pārvarēšanai ir valsts garantēta pašvaldības atbalsta programma līdz 1 gadam.

Darbs un nodokļi:

• Mazgadīgu bērnu vecākiem strādājot attālinātu darbu, tiek saglabāts 80% no piešķirtā bērnu kopšanas pabalsta.
• Darba devējam tiek samazināts maksājamo UIN apmērs, par izdevumiem, kas rodas īslaicīgā prombūtnē esoša darbinieka aizvietošanai, ja darbinieks piedalās bērna aprūpē.
• Vecāki saņem IIN atmaksu par izdevumiem, izmantojot privātu vai pašvaldības kvalificētas aukles pakalpojumu.

Veselība:

• Primārās veselības aprūpes pilnveidošana, diagnostika un profilakse. Tiek viedotas ģimenes medicīnas kopprakses un tās atbalsta ar valsts subsidētām iekārtu iegādes programmām;
• Mērķtiecīgi virzīta ne-infekciju slimību novēršanas un veselību veicinoša politika ar mērķi pagarināt veselīgi nodzīvotos mūža gadus.
• Uz cilvēku centrētas ārstēšanas un aprūpes sistēma, kas balstīta sabiedrības veselības un pacientu datu apritē, uzkrāšanā un analīzē, ar mērķi izveidot veselību ietekmējošu risku politiku.

Izglītība:

• Skolēns, pabeidzot vidējo izglītības posmu, ir gatavs dzīvei, un viņa prasmes sekmē ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību;
• Jauna izglītības sistēmas modeļa izveidošana;
• Pilnveidots mācību saturs;
• Pilnvērtīgs izglītības iestāžu kvalitātes standarts;
  
• Saprotama un ekonomiskajām vajadzībām atbilstoša valsts pasūtījuma izglītības iestāžu darbības mērķu sasniegšana.