Viedokļi

Mēs par rīcību, bet pret vardarbību!

Linda Matisone, Saeimas deputāte

Par to, ka vardarbības problēma Latvijā pastāv – šaubu nav. No vardarbības cieš gan sievietes, gan vīrieši, tāpat bērni un jo īpaši vardarbība ir izplatīta pusaudžu vidū.

Šobrīd sabiedrību var iedalīt divās daļās – vieni, kas ir kaislīgi Stambulas konvencijas atbalstītāji, kuri domā, ka pieņemot Konvenciju vardarbība Latvijā izzudīs. Savukārt, otri kategoriski iebilst un uzskata šo dokumentu par ideoloģiski uzlādētu ar daudz zemūdens akmeņiem.

Kā zināms, Stambulas Konvencijas ratifikāciju atbalstošie politiķi mierina sabiedrību, ka konvencijas strīdīgās normas varēs neitralizēt, pieņemot pie tās atrunas un deklarācijas.

Taču Stambulas Konvencijas 78.pants aizliedz izdarīt atrunas, un izņēmumi ir tikai atsevišķi konvencijas panti. un tie nebūt nav tie panti, par kuriem sabiedrībā ir strīdi.

Proti, 3.panta C punkts par sociālā dzimuma jēdziena ieviešanu, 4.pants par dzimuma identitāti, 12.pants un 14.pants – par bērnu izglītošanu par dzimumu līdztiesību visu izglītības līmeņu mācību programmās.

Šajos nosauktajos pantos Stambulas Konvencija neparedz izdarīt nekādas atrunas, tieši otrādi,  šajos pantos jebkādas atrunas ir aizliegtas!

Ar deklarācijām ir līdzīgi. Pirmā valsts, kura ratificēja Stambulas konvenciju ar deklarāciju, bija Polija, pret ko iebildumus izteica vairākas Stambulas konvencijas dalībvalstis, kuras norādīja, ka deklarācija patiesībā ir slēpta atruna.

Līdz ar to politiķu solījumi par atrunu vai deklarāciju pievienošanu pie Stambulas konvencijas ar nolūku “neitralizēt” ideoloģiski strīdīgos pantus ir vai nu nezināšanas un nekompetences pazīme, vai tīša maldināšana.

Mēs varam pieņemt 10 konvencijas, taču mēs neatrisināsim problēmas ar vardarbību ģimenē, ja netiks atrasti līdzekļi policistu algām, ja netiks nokomplektēta policija ar modernu, efektīvu upuru aizsardzības sistēmu. Kā zināms, Stambulas konvencija no Latvijas puses tika parakstīta jau 2016.gadā un vēl līdz šim brīdim septiņu gadu laikā elektroniskā upuru aizsardzības sistēma Latvijā nav ieviesta. Un nebūs arī nākamgad! To nesen kādā intervijā atzina Tieslietu ministre. Un tas nozīmē, ka Stambulas konvencija ir tukša skaņa bez rīcības.

Latvijā netrūkst normatīvo aktu, likumu un noteikumu. Mums trūkst rīcības. Tūlītējas, konkrētas, mērķtiecīgas, izlēmīgas rīcības. Konvencija bez rīcības ir kārtējais birokrātiskais dokuments, kurš nepasargās potenciālos upurus no varmākām.

Aicinu nešķelt sabiedrību un neatbalstīt tālāku Stambulas konvencijas virzību.

Latvija – mājas pieaugošai mūsu nācijas kopienai

Autors: Ilze Ortveina, LRA valdes locekle Latvija, tāpat, kā citas Eiropas savienības dalībvalstis, šobrīd ir spiesta risināt demogrāfijas jautājumu. To aktualizējis dzimstības kritums, pieaugoša mirstība, novecošanās un emigrācija. Pēdējos gados ievērojami pieaug Latvijas iedzīvotāju mirstība, bet samazinās dzimstība. Salīdzinošie veselības dati rāda, ka mēs dzīvojam par 20 gadiem mazāk. Šie apstākļi veicina darba spēka trūkumu, […]

Spēcīgas ekonomika un tautas labklājība – valsts drošības pamats

Autors: Edgars Štelmahers Bez spēcīgas ekonomikas un tautas labklājības ir apdraudēta valsts drošība. Kopš 2009. gada nekustamo īpašumu un banku krīzes ir pagājuši 14. gadi, kuru laikā, pateicoties neveiksmīgai valsts vadīšanai, mūsu attīstība  galvenajos makroekonomikas rādītājos ir bijusi lēnāka nekā kaimiņiem. Šobrīd atpaliekam no kaimiņiem gan valsts kopproduktā uz vienu iedzīvotāju, gan vidējās algas rādītājos […]