Viedokļi

Mēs par rīcību, bet pret vardarbību!

Linda Matisone, Saeimas deputāte

Par to, ka vardarbības problēma Latvijā pastāv – šaubu nav. No vardarbības cieš gan sievietes, gan vīrieši, tāpat bērni un jo īpaši vardarbība ir izplatīta pusaudžu vidū.

Šobrīd sabiedrību var iedalīt divās daļās – vieni, kas ir kaislīgi Stambulas konvencijas atbalstītāji, kuri domā, ka pieņemot Konvenciju vardarbība Latvijā izzudīs. Savukārt, otri kategoriski iebilst un uzskata šo dokumentu par ideoloģiski uzlādētu ar daudz zemūdens akmeņiem.

Kā zināms, Stambulas Konvencijas ratifikāciju atbalstošie politiķi mierina sabiedrību, ka konvencijas strīdīgās normas varēs neitralizēt, pieņemot pie tās atrunas un deklarācijas.

Taču Stambulas Konvencijas 78.pants aizliedz izdarīt atrunas, un izņēmumi ir tikai atsevišķi konvencijas panti. un tie nebūt nav tie panti, par kuriem sabiedrībā ir strīdi.

Proti, 3.panta C punkts par sociālā dzimuma jēdziena ieviešanu, 4.pants par dzimuma identitāti, 12.pants un 14.pants – par bērnu izglītošanu par dzimumu līdztiesību visu izglītības līmeņu mācību programmās.

Šajos nosauktajos pantos Stambulas Konvencija neparedz izdarīt nekādas atrunas, tieši otrādi,  šajos pantos jebkādas atrunas ir aizliegtas!

Ar deklarācijām ir līdzīgi. Pirmā valsts, kura ratificēja Stambulas konvenciju ar deklarāciju, bija Polija, pret ko iebildumus izteica vairākas Stambulas konvencijas dalībvalstis, kuras norādīja, ka deklarācija patiesībā ir slēpta atruna.

Līdz ar to politiķu solījumi par atrunu vai deklarāciju pievienošanu pie Stambulas konvencijas ar nolūku “neitralizēt” ideoloģiski strīdīgos pantus ir vai nu nezināšanas un nekompetences pazīme, vai tīša maldināšana.

Mēs varam pieņemt 10 konvencijas, taču mēs neatrisināsim problēmas ar vardarbību ģimenē, ja netiks atrasti līdzekļi policistu algām, ja netiks nokomplektēta policija ar modernu, efektīvu upuru aizsardzības sistēmu. Kā zināms, Stambulas konvencija no Latvijas puses tika parakstīta jau 2016.gadā un vēl līdz šim brīdim septiņu gadu laikā elektroniskā upuru aizsardzības sistēma Latvijā nav ieviesta. Un nebūs arī nākamgad! To nesen kādā intervijā atzina Tieslietu ministre. Un tas nozīmē, ka Stambulas konvencija ir tukša skaņa bez rīcības.

Latvijā netrūkst normatīvo aktu, likumu un noteikumu. Mums trūkst rīcības. Tūlītējas, konkrētas, mērķtiecīgas, izlēmīgas rīcības. Konvencija bez rīcības ir kārtējais birokrātiskais dokuments, kurš nepasargās potenciālos upurus no varmākām.

Aicinu nešķelt sabiedrību un neatbalstīt tālāku Stambulas konvencijas virzību.

Pats galvenais – drošība visa reģiona līmenī!

Autors: Juris Viļums, 14. Saeimas deputāts, LRA valdes priekšsēdētājs   Katram bērnam droša nākotne brīvā Latvijā! Katram bērnam droša nākotne brīvā Latvijā – neatkarīgi no tā, kāds izglītības un ienākumu līmenis ir bērna vecākiem. Neatkarīgi no tā, kādā valodā vai kādā latviešu valodas paveidā runā vai domā viņa vecāki. Neatkarīgi no tā, kurā reģionā izvēlējušies […]

Kas nosaka jauniešu vēlmi dzīvot Latvijā?

Autors: Gustavs Kilbloks, LRA JO valdes priekšsēdētājs Pārstāvot jaunatnes organizāciju, vēlos akcentēt problēmu, kas ir svarīga valsts ilgtermņa attīstībai, proti, jauniešu aizbraukšana projām no valsts, bez nākotnes plāna atgriezties. Jauniešu došanās projām, lai iegūtu izglītību, profesiju un darba pieredzi nebūtu problēma, ja iegūtās zināšanas tiktu pielietotas Latvijas tautsaimniecības attīstības un labklājības veicināšanā. Tomēr vairums vairs […]