Viedokļi

Mēs par rīcību, bet pret vardarbību!

Linda Matisone, Saeimas deputāte

Par to, ka vardarbības problēma Latvijā pastāv – šaubu nav. No vardarbības cieš gan sievietes, gan vīrieši, tāpat bērni un jo īpaši vardarbība ir izplatīta pusaudžu vidū.

Šobrīd sabiedrību var iedalīt divās daļās – vieni, kas ir kaislīgi Stambulas konvencijas atbalstītāji, kuri domā, ka pieņemot Konvenciju vardarbība Latvijā izzudīs. Savukārt, otri kategoriski iebilst un uzskata šo dokumentu par ideoloģiski uzlādētu ar daudz zemūdens akmeņiem.

Kā zināms, Stambulas Konvencijas ratifikāciju atbalstošie politiķi mierina sabiedrību, ka konvencijas strīdīgās normas varēs neitralizēt, pieņemot pie tās atrunas un deklarācijas.

Taču Stambulas Konvencijas 78.pants aizliedz izdarīt atrunas, un izņēmumi ir tikai atsevišķi konvencijas panti. un tie nebūt nav tie panti, par kuriem sabiedrībā ir strīdi.

Proti, 3.panta C punkts par sociālā dzimuma jēdziena ieviešanu, 4.pants par dzimuma identitāti, 12.pants un 14.pants – par bērnu izglītošanu par dzimumu līdztiesību visu izglītības līmeņu mācību programmās.

Šajos nosauktajos pantos Stambulas Konvencija neparedz izdarīt nekādas atrunas, tieši otrādi,  šajos pantos jebkādas atrunas ir aizliegtas!

Ar deklarācijām ir līdzīgi. Pirmā valsts, kura ratificēja Stambulas konvenciju ar deklarāciju, bija Polija, pret ko iebildumus izteica vairākas Stambulas konvencijas dalībvalstis, kuras norādīja, ka deklarācija patiesībā ir slēpta atruna.

Līdz ar to politiķu solījumi par atrunu vai deklarāciju pievienošanu pie Stambulas konvencijas ar nolūku “neitralizēt” ideoloģiski strīdīgos pantus ir vai nu nezināšanas un nekompetences pazīme, vai tīša maldināšana.

Mēs varam pieņemt 10 konvencijas, taču mēs neatrisināsim problēmas ar vardarbību ģimenē, ja netiks atrasti līdzekļi policistu algām, ja netiks nokomplektēta policija ar modernu, efektīvu upuru aizsardzības sistēmu. Kā zināms, Stambulas konvencija no Latvijas puses tika parakstīta jau 2016.gadā un vēl līdz šim brīdim septiņu gadu laikā elektroniskā upuru aizsardzības sistēma Latvijā nav ieviesta. Un nebūs arī nākamgad! To nesen kādā intervijā atzina Tieslietu ministre. Un tas nozīmē, ka Stambulas konvencija ir tukša skaņa bez rīcības.

Latvijā netrūkst normatīvo aktu, likumu un noteikumu. Mums trūkst rīcības. Tūlītējas, konkrētas, mērķtiecīgas, izlēmīgas rīcības. Konvencija bez rīcības ir kārtējais birokrātiskais dokuments, kurš nepasargās potenciālos upurus no varmākām.

Aicinu nešķelt sabiedrību un neatbalstīt tālāku Stambulas konvencijas virzību.

Neatkarību nevar mantot – katrai paaudzei tā jāizvēlas no jauna

Šī fotogrāfija tapusi 2026. gada 21. augustā pie Saeimas nama – vietas, kur 1991. gada 21. augustā tika pieņemts Konstitucionālais likums par Latvijas Republikas valstisko statusu un pilnībā atjaunota Latvijas neatkarība. Tā simboliski savieno arī divu paaudžu pieredzi – Romualds Ražuks pieder paaudzei, kura atjaunoja Latvijas neatkarību, savukārt Dāvis Melnalksnis ir dzimis un audzis jau brīvā Latvijā un […]

Valstī galvenais ir cilvēks

Autors: Liene Apine, Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Foto: Autores personiskais arhīvs, kopā ar paralimpisko čempionu Aigaru Apini Sekojot līdzi politiskajiem procesiem un mediju telpai, nereti veidojas priekšstats, ka valsts – tās ir tikai ministriju ēkas, likumu panti, sausi noteikumi un atskaites. Cilvēki ar invaliditāti tajā bieži tiek uztverti kā apgrūtinājums, turklāt sabiedrībā joprojām jūtama neticība […]