Viedokļi

Par 2023.gada budžetu un Latgali

Autors: Juris Viļums, 14.saeimas deputāts, frakcijas Apvienotais saraksts vadītāja vietnieks.

Lai gan 2023.gada budžetu valdības vadītājs un finanšu ministrs slavē, kā sabalansētu un pārdomātu, tomēr no visām nozarēm dzirdam, ka praktiski visās jomās trūkst naudas. Varbūt vienīgi aizsardzībai pietiek, bet arī tai vajadzētu vairāk, jo visi zinām šobrīd notiekošo Ukrainā.

Budžeta pirmajā lasījumā izskatīšanas laikā finanšu ministrs Saeimā minēja, ka šeit Rīgā atrodamies tikai tūkstoš km attālumā no karadarbības zonas. Es gribētu precizēt, – Latvija gar visu ārējo Eiropas Savienības robežu atrodas tikai viena soļa attālumā no valsts, kas šo karadarbību uzsāka, vardarbīgi turpina vai vismaz paslepus atbalsta (Baltkrievijas gadījumā). Tāpēc, nenoliedzami, šogad drošības jautājumiem ir jābūt pirmajā vietā!

Ir labi, ka palielināts aizsardzības budžets, arī Iekšlietu ministrijas sadaļā ir paredzēts neliels algu pielikums, turpināsies infrastruktūras izbūvēšanas darbi un žoga izbūve uz robežas. Bet vai ar to pietiek, lai patiesi droši justos arī Latgales iedzīvotāji? Kultūras ministrija Latgales mediju programmai papildus piešķīrusi 40 tūkstošus eiro. Kopējiem saliedētas sabiedrības pasākumiem 500 tūkstošus. Te būtu jāatzīmē, ka šīs divas pozīcijas ir ļoti svarīgas arī saistībā ar drošību, jo, nedod Dievs, ja Putins izdomās vēl kādu (nu jau kārtējo) trako ideju, kā viņš to jau ne reizi ir darījis un hibrīdveidā vai tiešā veidā izdomās pāriet NATO robežu, vai mēs būsim tam gatavi? Krievijas iebrucēju aprēķini par Ukrainas sabiedrību izgāzās. Ukraiņu vairākums (neatkarīgi no piederības tautībai) nostājās pret Krievijas Federācijas armijas vienībām. Vai tā tas būtu arī šeit? Mēs varam cerēt, ka reāla karadarbība atvērtu acis arī sociālo tīklu propagandas apmātajiem, taču mēs nedrīkstam tikai uz to paļauties.

Latgales pašvaldībām no izlīdzināšanas fonda nākamajam gadam finanšu pieaugums procentuāli ir mazāks nekā vidēji valstī. Valdība ir paredzējusi 900 tūkstošus šīs situācijas kompensēšanai. Apsveicami, lai gan ir pamatots jautājums, vai ar to pietiek?

Tāpēc budžeta pirmās izskatīšanās laikā Saeimā aicināju visu valdību kopā apdomāt par daudzreiz piesaukto starpnozaru sadarbību tieši Latgales reģiona cilvēku drošības stiprināšanai un dzīves kvalitātes celšanai. Būtu svarīgi līdz budžeta pieņemšanai 2.lasījumā pastiprināt skaidru vēstījumu, ko ministri no valdības puses un deputāti no Saeimas varētu kopīgi sniegt Latgales (un Alūksnes) puses iedzīvotājiem. Cilvēkiem, kas dzīvo viena soļa attālumā no vislielākajiem drošības riskiem un cer uz valdības deklarācijā ierakstīto principu īstenošanu par dzīves kvalitātes uzlabošanos arī ārpus Rīgas!

Saeimā debates par budžetu pirmajā lasījumā bija garas. Jāatzīst, ka opozīcijas kritika daudzviet ir bijusi arī gana argumentēta un pamatota. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka tik pat kā neizskanēja priekšlikumi, kur mēs varētu ietaupīt un iegūt brīvus finanšu līdzekļus jaunu iniciatīvu, jaunu politiku īstenošanai. Bija minētas dažas idejas, kā mēs varētu palielināt budžeta ieņēmumu sadaļu, taču šobrīd iztrūkst nopietna izvērtējuma katrai no tām, lai mēs varētu tās iestrādāt jau šajā budžetā.

Daudzus un arī mani ļoti uztrauc lielais budžeta deficīts 2 miljardu eiro apmērā (jeb 4,2% no IKP). Var to, protams, pamatot ar grūtajiem laikiem, kas bijuši un nav beigušies. Taču patiešām personīgi pietrūkst pārliecības, ka šī gada budžeta īstenošana mums dos iespēju to parādu būtiski samazināt nākamajos gados, kā tas šobrīd ir ierakstīts prognozēs.

Vai garo runu rezultātā budžets kļūs labāks? Vai otrajam lasījumam iesniegto un apstiprināto priekšlikumu rezultātā budžets kļūs būtiski labāks? Jāpievērš uzmanība, ka Saeima šobrīd skata un apstiprinām ne tikai šī gada, bet arī divu nākamo gadu bāzes budžetus. Tā arī pirms gada un pirms diviem gadiem iepriekšējā Saeima jau bija daļēji lēmusi mūsu vietā par 2023. gadu. Tāpēc ir godīgi cilvēkiem jāpasaka, ka pamatā šis ir vēl iepriekšējās vadības un ierēdņu izveidots budžets – ar dažām nelielām papildus iniciatīvām. Tā sauktā, fiskālā telpa, ko šogad valdība varēja atļauties pārdalīt, izvērtēt, ieguldīt un investēt arī daudz piesauktajai ekonomikas transformācijai bija mazāka, nekā kopējais valsts parāds! Vai tādos tempos mēs varam panākt būtiskas izmaiņas un vai tādā veidā mēs varam panākt Lietuvu un Igauniju? Būs grūti.

Tāpēc nekavējoties pēc šī gada budžeta pieņemšanas ir jāķeras pie nākamā gada finanšu plāna izstrādes, pie nopietnas nodokļu politikas caurskatīšanas, pie nevienlīdzības mazināšanas un demogrāfijas uzlabošanas pasākumiem.

Foto: Juris Viļums

 

Mēs par rīcību, bet pret vardarbību!

Linda Matisone, Saeimas deputāte Par to, ka vardarbības problēma Latvijā pastāv – šaubu nav. No vardarbības cieš gan sievietes, gan vīrieši, tāpat bērni un jo īpaši vardarbība ir izplatīta pusaudžu vidū. Šobrīd sabiedrību var iedalīt divās daļās – vieni, kas ir kaislīgi Stambulas konvencijas atbalstītāji, kuri domā, ka pieņemot Konvenciju vardarbība Latvijā izzudīs. Savukārt, otri […]

Banku apetīte jāmazina!

Linda Matisone, Saeimas deputāte Šobrīd bankas pelna ļoti daudz, un tām nav nekādas motivācijas kaut ko mainīt, lai pasargātu kredītņēmējus. Saeimas nodokļu politikas darba grupā, kurā es darbojos, aktualizēts jautājums par banku virspeļņas nodokli, kas ir viens no instrumentiem, kā varētu šo banku apetīti mēģināt mazināt. Vēl svarīgi, lai bankas censtos sabalansēt savas un klientu […]