Viedokļi

Pasaule mainās – ejam laikmetam līdzi!

Janas Muižnieces, LRA Rīgas nodaļas vadītāja vietnieces, sociālās drošības ekspertes intervija ar Tereziju Mackari, biedrības “RASA” valdes priekšsēdētāju.

RASA ir ūdens lāse uz augiem un RASA ir arī abreviatūra biedrībai – Rīgas Aktīvo senioru alianse. Kas abām vārda nozīmēm ir kopīgs? Abas spoguļo Dzīves spirgtumu, sākumu jaunai dienai, jaunam ciklam. Jā, tā pavisam droši varu teikt par biedrību RASA, kuru vada enerģiskā un inovācijām bagātā vadītāja Terezija Mackare. Terezija mani sagaida ar smaidu un stingru rokas spiedienu. Pirms intervijas biju rūpīgi izpētījusi mājas lapu un, jāsaka atklāti, ka biju negaidīti pārsteigta par biedrības plašo darbības lauku – digitālo prasmju apmācības, valodu apmācības, radošās izpausmes no dejošanas līdz pērļošanai, aktīva dzīvesveida veicināšana, starptautiskā sadarbība, dienas centrs, vecmāmiņu kontaktbirža un citi.

Kā vērtējat sociālās politikas attīstību? Ko atzīmējat par pozitīvu un ko tomēr nav izdevies paveikt, un kam vajadzētu pievērst uzmanību nākamajai Saeimai?

Pensiju politikas jomā viss rit pareizā gultnē, vien būtu jāapsver doma, ka pensijas būtu atbrīvojamas no nodokļiem. Ne uzreiz, visu jau nevar paveikt, bet sākt par to diskutēt un pakāpeniski ieviest, kā uz to virzās Lietuva. Nākotnē būtu nepieciešams arī atgriezties pie zobu protezēšanas atbalsta mehānisma ieviešanas, kur daudzus gadus atpakaļ jau bija veiktas pirmās iestrādes. Sociālā politika nav tikai pensijas, nepieciešams arī pašvaldības atbalsts. Bet laikā, kad notiek karš Ukrainā, visu mūsu prioritāte ir ārējā drošība.

Kas bija idejas sākums, kas pārtapis tik jaudīgā projektā, šobrīd pulcinot kopā teju 900 biedrus un piedāvājot viņiem līdzdarboties dažādās aktivitātēs, kas ir ļoti svarīgi senioriem – būt sociāli aktīviem.

Biedrība dibināta 2010.gadā, kopā sanākot piecām dāmām, nosaukumu aizgūstot no Dabas, bet saturs pakāpeniski paplašinājās. Mana redzesloka paplašināšanai daudz palīdzēja viena gada pieredze ASV, kur aizguvu ideju par vecmāmiņu kontaktbiržu. Mums ir liela starptautiskā sadarbība, sadarbojamies ar 19 valstīm. Biedrība ir dalībniece Eiropas mēroga organizācijā vecāka gadagājuma cilvēkiem (EURAG). Notiek aktīva tīklošanās ar mūsu sadarbības partneriem – stāstam savu pieredzi, mācāmies no citiem. Nevar dzīvot tikai savā burbulī, jāskatās, kas notiek pāri Latvijas robežām. Par biedrības aktivitātēm interesējas arī latvieši pasaulē, nupat sniedzām interviju latviešu laikrakstam ārpus Latvijas “Laiks”. Aktīvi piedalāmies dažādos konkursos un projektos.

Pastāstiet mazliet vairāk par vecmāmiņu kontaktbiržu.

Jā, tas ir mūsu pirmais pakalpojums, ar ko sākām savu biedrības darbību. Kā jau minēju, ideju aizguvu no pieredzes ASV. Būtībā mūsu sertificētās vecmāmiņas-aukles ir atbalsts/palīgs jaunajām ģimenēm. Praktisks piemērs paaudžu sadarbībai. Pakalpojums ir ļoti pieprasīts. Un šonedēļ parakstījām sadarbības memorandu ar Apvienību Apeirons par jauna sociālā pakalpojuma ieviešanu – SOS vecmāmiņas, kas sniegs atbalstu vecākiem, palīdzot viņiem smagi slimu bērniņu pieskatīšanā Bērnu slimnīcā, dodot atelpas brīdi, ļaujot šo laiku pavadīt ar citiem ģimenes locekļiem, aiziet pie friziera vai vienkārši atpūsties. Šim pasākumam jau pieteikušās 26 sertificētas vecmāmiņas.

Jūsu darbošanās ir tāds, tēlaini sakot, liels ugunskurs. Kā panākat, ka tas visu laiku deg?

Nav viegli. Bet darbojamies caur moto: “Caur dūmiem jāiet, lai ieraudzītu uguni”. Man ir daudz ideju, tik ļoti gribas iet laikmetam līdz un gribas, lai cilvēki mainītos. Man ir sajūta, ka domāju 10 gadus uz priekšu. Man ir svarīgs rezultāts. Nu nedrīkst apstāties, visu laiku jāģenerē idejas. Mūžizglītība senioriem ir lieta, par kuru stāvu un krītu. Smadzenēm jāliek visu laiku kustēties. Prieks par biedrības aktīvajiem senioriem, kur katrs var atrast savām interesēm atbilstošu darbošanos un sajusties piederīgam. Un noteikti vēlos akcentēt mūsu lielisko sadarbību ar jauniešiem, kur paaudžu sadarbības ietvaros palīdzam viens otram – jaunieši mums māca iejusties digitālajā pasaulē un tās iespējas izmantot savā ikdienā, mēs  varam iemācīt citas sociālās prasmes, piemēram kā iejaukt pīrāgu mīklu.

Kas ir galvenā atslēga aktīvam senioram?

Piederība, dzīves izpratne, skats nākotnē, zināšanu nodošana nākamajām paaudzēm, paaudžu sadarbība. Gadi nav šķērslis, lai apgūtu jaunas prasmes. Kopumā var teikt – nepazaudēt dzīves garšu!

Es jūs saskatu kā tiltu starp jauniešiem un senioriem. Ko varat novēlēt abām pusēm?

Savstarpēji sadarboties, atbalstīt vienam otru. Mums visiem jāiet laikmetam līdz!