Autors: Juris Viļums, 14. Saeimas deputāts, LRA valdes priekšsēdētājs
Katram bērnam droša nākotne brīvā Latvijā – neatkarīgi no tā, kāds izglītības un ienākumu līmenis ir bērna vecākiem. Neatkarīgi no tā, kādā valodā vai kādā latviešu valodas paveidā runā vai domā viņa vecāki. Neatkarīgi no tā, kurā reģionā izvēlējušies dzīvot viņa vecāki. Jo visus šos faktorus pats bērns nevar ietekmēt.
Šobrīd Latvijas drošībai ir divi apdraudējumi:
Tāpēc galvenais jautājums ir: kā varam šiem apdraudējumiem stāties pretim?
Jo spējīgāki būsim novērst vai mazināt hibrīduzbrukumus, jo mazāka arī būs iespēja reālam militāram iebrukumam tālākā vai tuvākā nākotnē.
Patiesas drošības sasniegšanai ir svarīgi vairāki līmeņi, tomēr ir daži, par kuriem, sabiedrībā runā vismazāk – kopiena un reģions.
Lokālpatriotisms.
To būtiski iedragāja pēdējā pašvaldību reforma. Latgalē esam faktiski zaudējuši cilvēku piederības sajūtu tādām vietām kā Viļaka, Baltinava, Kārsava, Dagda un Ilūkste.
Latgalieši. Ja man nebūtu iepotējies tas “latgaliskā trakuma gēns”, vai es būtu palicis Latgalē? Vai es būtu palicis Latvijā? Aizsardzības ministrijas aptaujas uzrāda, ka latgaliešu valodas lietotāji ir visvairāk gatavi nepieciešamības gadījumā aizstāvēt valsti arī militāra apdraudējuma gadījumā.
Reliģiskā piederība. Ja katoļi Latgalē ir vienmēr iestājušies par Latvijas valsts interesēm, bažīgus dara pareizticīgās baznīcas nostāja un ja Latvijā pareizticīgie vēl joprojām nav novilkuši skaidru līniju no Maskavas patriarha, tad tas liek uzdot daudzus jautājumus.
WhatsApp grupa kā kopiena. Darba kolektīvs, deju kolektīvs, klases vecāki, koris, draugi no viena pagasta, sporta domubiedri, biedrība, partija… Ukrainas pieredze parādījusi, ka tāda viena grupa var pat apturēt tankus – nenovērtēsim sevi par zemu.
Latvijas krievi. Poļi, baltkrievi, ukraiņi, romi, krievi? Ir arī tādi Latvijas krievi, kas jūtas atbildīgi par mūsu valsti un kurus mēs nedrīkstam pazaudēt, tajā skaitā jauktās ģimenes.
Ja cilvēki (ne)spēj sadarboties pie ikdienišķu jautājumu risināšanas, tad viņi to (ne)spēs arī ārkārtas gadījumā.
Mums ir svarīgi stiprināt sabiedrības noturības spējas visā Latvijā, īpaši visā Austrumu daļā – gan Latgalē, gan Alūksnē, arī Gulbenē, Madonā, Jēkabpilī un arī Varakļānos. Jo drošības riski īpaši neatšķiras, kurā no šīm pašvaldībām indivīds dzīvo.
Pēdējā ATR nav devusi nevienu atbildi uz mūsdienu izaicinājumiem ne pašvaldību budžetos, ne būtiskā uzņēmējdarbības veicināšanā, ne investīciju piesaistē, ne kritiskajā infrastruktūrā, ne drošības stiprināšanā, lai gan tieši šobrīd patiešām vajadzīga visas Latgales un vēl plašāka reģiona sabiedrības mobilizēšana ekonomikas un drošības stiprināšanai.
Uzrunājot cilvēkus, iesaistot viņu ģimenes un draugus, veidojot aktīvas kopienas, stiprinot vietējās pašvaldības, decentralizējot valsts pārvaldi un radot reģionāla, jeb teritoriālā griezuma politikas un instrumentus gan ekonomikas, gan drošības izaicinājumu pārvarēšanai ir vajadzīgs Austrumlatvijas ekonomiskais un drošības plāns. Plāns kā rīcību kopums, ar iespēju šim uzdevumam izmantot likumā paredzēto ministra biedra posteni – konkrētu cilvēku, kuram jāuzņemas atbildība par rezultātu.
Ir nepieciešams turpināt LSM reģionālo stiprināšanu, lai Rēzeknes un Daugavpils informatīvās telpas patiešām tiek pie stipras ceturtās varas, kas ir demokrātijas svarīgs balsts! Diemžēl virtuālajā vidē veidojas arī kopienas, kas koordinēti darbojas pret Latvijas drošības interesēm.
APVIENOTAIS SARAKSTS Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu programmā ir vairākas lietas, kas sasaucas ar tikko manis teikto, lai stiprinātu drošību visā Eiropas ārējā pierobežā.
Drošība – tas ir arī personīgs lēmums – turpināt baidīties vai būt drosmīgam un stāties pretim?
Lēmums jāpieņem katram pašam. Lai katrs, arī pierobežas bērns, ir drošs par savu nākotni Latvijā!