Jauniešu pirmās darba pieredzes trūkums: problēma un risinājumi
Autore: Laila Uzule, MC Alfa – mācību centra direktore, valdes locekle
Strādājot tehnikumos ar jauniešiem, bieži runājām par problēmu – no vienas puses trūkst darba roku, bet no otras puses – darba devēji prasa darbinieku jau ar pieredzi. Kā to iegūt? Vai vienmēr runa ir tikai par praktisko darba pieredzi, vai arī par vispārējām prasmēm?
Manā kā pedagoga un darba devēja skatījumā, ļoti būtisks pieredzes avots ir jebkāds brīvprātīgā darbs. Apgalvojums, ka nav iespēja gūt darba pieredzi, nav korekts. Un kā vēl ir! Ghetto Games, dažādas lielāka un mazākā mēroga sporta spēles, Eiropas, Pasaules čempionāti, pilsētu svētki, labdarības pasākumi, palīdzība bērniem, senioriem, daudzās pašvaldībās ir jauniešu domes vai tamlīdzīga organizācija, dažādi dienas centri. Pat tad, ja šādu organizāciju jaunietis apmeklē tikai vienu reizi nedēļā, bet to dara ilgāku laiku, tas jau topošajam darba devējam pasaka ļoti daudz – atkal tā pati atbildība par pienākumiem, atbildība par savu nākotni, komunikācijas prasmes un daudzas citas darba devējam svarīgas prasmes.
Šajā kontekstā pašvaldību iespējas kā atbalstīt un palīdzēt jauniešiem ir – piedāvāt pildīt dažādus praktiskus uzdevumus bez atlīdzības. Gan kā prakses vietas, gan arī pašvaldībām ir visdažādākās iespējas veidot integrējošos un citu veidu projektus.
Tehnikumu audzēkņiem ir daudz vieglāk, jo ir vismaz divas prakses, viena no tām – kvalifikācijas prakse 6 mēnešu garumā, kas reizēm ir pat ilgāks laiks kā dažs labs pieaugušais spēj noturēties vienā darba vietā. Ko darīt vidusskolniekiem? Pie tam viņiem arī zināšanas vairāk ir teorijā balstītas (jaunās sistēmas rezultāti vēl nav jūtami darba tirgū) atšķirībā no tehnikumu izglītojamajiem, kuri jau apgūst praktiskajā dzīvē noderīgas prasmes.
Ar saviem izglītojamiem, apgūstot biznesa veidošanas zināšanas, pildījām daudziem labi zināmo SVID jeb SWOT (angliski) analīzi. Šo uzdevumu pildījām no cita rakursa – pirms iemācies analizēt uzņēmumu, uzdrīksties izanalizēt sevi: savas stiprās, vājās puses, savas iespējas un draudus.
Secinājums – gandrīz neviens jaunietis neapzinās, ka jebkuras ikdienas lietas veido viņa pieredzi:
Jā, dažs labs darba devējs pasmaidīs par šādi gūto pieredzi, bet tajā pat laikā novērtēs uzdrīkstēšanos un spēju saskatīt savas stiprās puses, iespējas caur savu līdzšinējo pieredzi.
Un nevar aizmirst par visdažādākajām tā saucamajām freelancer, jeb brīvprātīgā darba iespējām. Vienmēr var atrast, kā vari kādam palīdzēt: sāc ar tekstu pārrakstīšanu vai paša uzņemtām superīgajām fotogrāfijām. Meklē iespējas, bet neizvēlies pašu vieglākos ceļus, jo tie mēdz būt miglas apvīti. Bet noteikti esi apdomīgs ar investēšanu. Lai gūtu pieredzi – jā, bet gaa apdomīgi, jo tā skola var maksāt pārāk dārgi.
Es, protams, nevaru runāt visu darba devēju vārdā, bet tā kā manā vadītajā uzņēmumā ir īsāku vai ilgāku laiku strādājuši ļoti dažādi jaunieši, tad var teikt to, ka – ir svarīgi, kādas praktiskās prasmes iemāca skolā, bet vēl svarīgāk ir – atbildība, iniciatīva, loģiskā domāšana, attapība, klausīšanās prasmes un vēl citas prasmes. Šīs iemaņas nemāca kā konkrētu mācību priekšmetu, bet to jūs iemācaties paši no tā, kā mācaties, kā pildāt mājas darbus – vai ar interesi vai tikai “ķeksīša” pēc, vai un kā palīdziet kursa un klases biedriem, vai un kā iesaistieties skolas sabiedriskajās aktivitātēs.
Mans ieteikums – esiet proaktīvi! Izmantojiet jebkuru iespēju gūt pieredzi, uztveriet, ka jebkuras zināšanas jums noderēs, esiet aktīvi un uzņemieties atbildību par savu dzīvi jau tagad, neatkarīgi, cik tev ir gadu!