Viedokļi

Realitāte – vai Latvijā būs bads?

Autors: Ringolds Arnītis, uzņēmējs, Latvijas Agronomu biedrības prezidents, bijušais Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs un Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijas ģenerāldirektors.

Pasaule ir globāla bada priekšvakarā. Kas jādara, lai mūs nepiemeklētu 21. gadsimta bads un varētu stāties pretim globālajiem procesiem un pārtikas cenu kāpumam?

Galvenie indikatori, kuriem pievienojot Covid nomocīto ekonomiku un Zaļā kursa neapdomātās ambīcijas par pārtikas ražošanas ierobežošanu, var skaidri redzēt, ka mūs pamatīgi ietekmēs procesi, kas norisinās tālu projām no Latvijas. Covid seku un neapdomātu “zaļo” lēmumu dēļ šobrīd jau ir sākušies nemieri Šrilankā, protesti notiek Holandē, Vācijā un arī citur. Aptuveni 10% no visas pasaules graudiem tiek izmantoti biodegvielas un 18% no augu eļļām tiek izmantotas biodīzeļa ražošanai. Degvielas cena jau šobrīd ir virs diviem eiro, un tie nav griesti.

Svarīgākie fakti:

1. Šobrīd pasaulē aptuveni 1.6 miljardi (!) cilvēku nav nodrošināti ar pārtiku;
2. Šis būs slikts ražas gads pasaulē, jo Ķīnā un Indijā ir sausums;
3. Krievija un Ukraina līdz šim piegādāja pasaulei 28% no visas labības, galvenokārt uz Tuvajiem Austrumiem;
4. Dēļ bada no Tuvajiem Austrumiem iespējams jauns bēgļu vilnis;
5. Jau šobrīd daudzas valstis, kā piemēram Indonēzija un Indija aptur pārtikas eksportu;
6. Pavisam 13% no pasaules graudiem tiek izmantoti lopkopībā – jautājums, kas notiks ar gaļas cenu?
7. Eiropas Komisija, īstenojot Zaļo kursu, principiāli ietur virzienu uz pārtikas ražošanas samazināšanu, pat līdz 20%!
8. Pārtikas ražošanas samazināšana nozīmē augstākas cenas un mazāks vietējās pārtikas daudzums!

Mēs tiekam brīdināti par pārtikas krīzi. Izklausās neticami, jo, ja ne mums pašiem, tad noteikti radiem laukos ir savs dārziņš ar kartupeļiem, burkāniem un kāpostiem. Un graudus mēs eksportējam. Un ir pārliecība, ka iztiksim. Taču viss nav tik vienkārši, jo mēs esam saistīti ar globālajiem procesiem. Jautājums – vai tādu nākotni mēs vēlamies, nākotni, kad nevarēsim nopirkt sev un saviem bērniem Latvijā ražotu pārtiku?
Kas jādara, lai mūs nepiemeklētu 21. gadsimta bads? Uzskatu, ka Latvijai ir ne tikai jāražo pašai, bet arī jāaizstāv savu iedzīvotāju un savas nacionālās intereses!