Viedokļi

Sirds un asinsvadu veselība – visas sabiedrības atbildība

Autors: Romualds Ražuks, Latvijas Universitātes pētnieks, medicīnas zinātņu doktors
Publicēts: ir.lv 10.10.2022.

Pirms trim gadiem Eiropas pretnabadzības tīkla Latvijas organizācijas (EAPN-Latvia) paspārnē izveidojām dažādu sabiedrisko organizāciju darba grupu, lai pievērstu lielāku uzmanību sirds un asinsvadu jeb kardiovaskulāro (KVS) slimību ārstēšanas uzlabošanai, tostarp palielinot ārstēšanās pieejamību visiem iedzīvotājiem. Šogad, kad pēc kovida pandēmijas Latvijā fiksēts rekordliels no KVS mirušo skaits, radās ideja pārņemt citu Eiropas valstu pieredzi, uzrunājot visas iesaistītās puses – nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv plašas sabiedrības grupas, pacientu organizācijas, mediķus un industriju.

Mūsu centieni dažādu sabiedrības slāņu iesaistē pārņemt Eiropas valstu pieredzi ir sekmīgi, 30 sabiedriskām organizācijām, mediķiem, nozares pārstāvjiem un politiķiem parakstot aicinājumu rīcībai par sirds un asinsvadu slimību novēršanu, lai padarītu ilgāku un veselīgāku Latvijas iedzīvotāju mūžu.

Eiropas pieredze

Eiropā un pasaulē problēmas aktualizēšana notiek dažādos līmeņos, gan atbildīgajām institūcijām izvirzot jaunus, drosmīgus mērķus, pieņemot jaunus dokumentus, gan dažādām organizācijām apvienojot spēkus labāka rezultāta sasniegšanai. Pasaules veselības organizācija (PVO) ir izstrādājusi vadlīnijās kardiovaskulāro slimību prevencijai un mirstības samazināšanai, ņemot vērā valstu ekonomiskos, sociālos kultūras un citus aspektus.

Paralēli tam Eiropas Komisija (EK) šogad sāka dokumentu izstrādi, kas skar sirds un asinsvadu slimības, un aizvadītajā vasarā publicēja dokumentu “Eiropas Komisijas iniciatīva neinfekcijas slimību jomā”, kas paredz atbalstīt ES dalībvalstis cīņā ar kardiovaskulārajām slimībām, diabētu, citām neinfekcijas slimībām un to dramatisko pieaugumu. Arī šeit ir mērķis līdz 2030.gadam samazināt priekšlaicīgo mirstību no sirds un asinsvadu slimībām. Tas ir “jumta” mērķis, kas parādīts PVO paziņojumos un EK politikas dokumentā.

Jau gadu Eiropā pastāv Eiropas Kardiovaskulārās veselības alianse, kas aptver visas ieinteresētās puses – no pacientiem un NVO līdz ārstiem, industrijai un pat apdrošinātājiem. Alianse šī gada maijā prezentēja “ceļa karti” izvirzīto mērķu sasniegšanai. KVS saslimstības un mirstības skaitļi ir tik lieli, ka tas nav risināms viena sektora ietvaros, bet nepieciešama visas sabiedrības iesaiste, jo risinājumos būs vajadzīga gan medicīniskā aprūpe, gan veselīgs dzīvesveids un uzturs, gan veselības mācība skolā, un katram elementam ir nozīmīga loma.

Briselē pastāv arī Eiropas sirds tīkls – angliski European Heart Network, ar filiālēm un pārstāvniecību 25 ES dalībvalstīs. Tas aicina lēmumu pieņēmējus vairāk pievērsties veselīga dzīvesveida atbalstam, izveidot un uzturēt saikni ar organizācijām, kas nodarbojas ar sirds veselības uzlabošanu, sirds un asinsvadu slimību profilaksi u.c. Dažādo tīklu darbība apliecina, ka kardiovaskulārā veselība ir ārkārtīgi augsta prioritāte. Tā tiek uzkrāta kompetence plašu sabiedrības slāņu iesaistē un kopīgā rīcībā, lai sirds un asinsvadu slimību ārstēšana nokļūtu svarīgāko prioritāšu skaitā. Līdzīgas apvienības ar plašu nevalstisko organizāciju iesaisti darbojas līdzās kardiologu un pacientu biedrībām, atbalstot un vairākkārt pastiprinot viņu izvirzītos mērķus.

Arī Latvijā spējam apvienoties

Ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā tā ir visas sabiedrības problēma, tāpēc dažādas medicīnā nespecializējušās sabiedriskās organizācijas un biedrības, kas pārstāv plašu sabiedrības daļu, ir gatavas veltīt laiku, lai samazinātu sirds un asinsvadu slimības. Tieši šīs motivācijas dēļ arī mēs sākām virzīt ideju par plašas sabiedrības iesaisti.

Mūs vēl sagaida liels darbs, taču pirmos soļus jau esam spēruši. Septembrī Rīgā pēc mūsu ierosinājuma 30 sabiedriskās organizācijas, mediķi, nozares pārstāvji un politiķi parakstīja aicinājumu rīcībai par sirds un asinsvadu slimību novēršanu, lai atbalstītu ilgāku un veselīgāku Latvijas iedzīvotāju mūžu un tādējādi arī kopējās ekonomiskās situācijas uzlabošanu.

Šo organizāciju skaitā – NVO un biedrības EAPN-Latvia, R.A.S.A., Latvijas Senioru kopienu apvienība, pacientu biedrība “Par sirdi.lv”, biedrība “Vidusdaugavas NVO centrs”, Sieviešu sadarbības tīkls, kā arī dažādas ārstu biedrības – Latvijas Kardiologu biedrība, Lauku ģimenes ārstu asociācija, Hipertensijas un aterosklerozes biedrība, Diētas un uztura speciālistu asociācija, Diētas ārstu asociācija, Māsu asociācija, Veselības ekonomikas asociācija, kā arī Sustento un vairāki uzņēmumi. Esam priecīgi, ka aicinājumam pievienojās arī vairāku politisko partiju pārstāvji – Jaunā VienotībaApvienotais sarakstsAttīstībai ParProgresīvieKonservatīvie, Nacionālā apvienība, no kuriem lielākā daļa veidos valsts un veselības aprūpes politiku.

Galvenās apņemšanās

Aicinājuma parakstītāji pauduši apņemšanos aizstāvēt finansējuma palielinājumu neatliekamiem sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas soļiem 2023. un turpmākajos gados, tostarp pacientu līdzmaksājuma par kompensējamiem medikamentiem samazināšanu senioriem.

Pausts aicinājums Latvijas institūcijām aktīvi iesaistīties dažādās jaunās ES līmeņa iniciatīvās, kas vērstas uz kardiovaskulāro slimību novēršanu, lai noteiktu visefektīvāko politiku un paņēmienus, kas ļauj sasniegt KVS pacientus. Tāpat kā Eiropas vadošās organizācijas, izvirzām mērķi līdz 2030.gadam KVS diagnožu grupā novēršamo nāvju skaitu samazināt par 30%, veselīgo mūža daļu nodzīvot par 20% un 3 reizes samazināt atkārtotas saslimšanas gadījumu skaitu.

Mēs saprotam, ka PVO un EK mērķis līdz 2030.gadam par 30% samazināt priekšlaicīgu mirstību no KVS mūsu valstī ir diezgan ambiciozs, tomēr bez ambicioziem mērķiem būs grūti virzīties uz priekšu. Viens no galvenajiem iemesliem visai dramatiskajiem rādītājiem ir priekšlaicīga mirstība no KVS. Patlaban jāaicina Veselības ministrija stipri aktīvāk pievērsties pacientu rūpēm. To nevar atrisināt kardiologi vieni paši. Plaša sabiedrības līdzdalība būtu konstruktīvs atbalsts Veselības ministrijai un valdībai.

Kādēļ nepieciešama pensiju indeksācija?

Kādēļ nepieciešama pensiju indeksācija? Jana Muižniece, LRA Rīgas nodaļas vadītāja vietniece, sociālās drošības eksperte, 14.Saeimas kandidāte Inflācijas pieaugums sāpīgi skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju, taču pensijas līdz noteiktam lielumam ir vienīgais ienākums, kas tiesiski ir aizsargātas pret inflācijas ietekmi, proti reizi gadā (oktobrī) paredzot pensiju indeksāciju, indeksā iekļaujot 2 lielumus – patēriņa cenu indeksu (jeb inflāciju) […]