Autors: Anna Vītola-Helviga, LLU Bioekonomikas nodaļas vadītāja, ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi valsts pārvaldē, no kuriem 10 gadi ir Lauku atbalsta dienesta direktores amatā, LRA Lauku attīstības darba grupas vadītāja.
Kara laikā jāspēj pieņemt ātrus lēmumus. Lai to darītu, būtiski jāmazina valstī radītā birokrātija. Pārtikas ražošanai jākļūst par bezierunu prioritāti. Tāpēc zaļā kursa ieviešana lauksaimniecībā, kas paredz pārtikas ražošanas samazināšanu, jāatliek uz kara laiku un līdz brīdim, kamēr pārkārtojas izejvielu piegāžu ķēdes.
Ukrainas karogā ir divas krāsas. Viena no tām ir dzeltenā, kas simbolizē Ukrainas auglīgos kviešu laukus. Taču šogad, visticamāk, šie kviešu lauki paliks neapsēti, jo Ukrainas zeme ir izpostīta. Tas nozīmē tikai to, ka pārtikas un lopbarības Eiropā būs daudz mazāk. Tas nozīmē arī to, ka Latvijai jāspēj saražot vairāk.
Jautājums ir: vai šajā brīdī mēs varam domāt par zaļā kursa prasībām, kas pieprasa ražojošu platību izņemšanu no aprites vides mērķu sasniegšanai, vai arī mums būtu jāspēj apsēt visas platības, lai saražotu maksimāli daudz pārtikas?
Es aicinu zemkopības ministru izdarīt šīs ārkārtas darbības, saskaņojot tās ar Eiropas Komisiju, lai Latvija varētu paveikt šos dzīvībai vitāli svarīgos uzdevumus.
Ārkārtas situācija prasa ārkārtas rīcību, un jautājums ir: vai pašlaik mēs varam Latvijas un Eiropas naudu tērēt smalkas un dārgas tehnikas iepirkšanai, kas nodrošinātu visas zaļā kursa prasības, vai arī šā brīža prioritāte ir cita – strādāt un saražot maksimāli daudz pārtikas, lai varētu nodrošināt paši sevi un palīdzēt arī kara plosītajai Ukrainai? Neliekot šķēršļus darbībai, mūsu zemnieki spēj pabarot savu tautu un vēl palīdzēt citiem!
No publikācijas žurnālā “Baltijas Koks”
Anna_Vitola_Helviga