Viedokļi

Valsts un sabiedrības drošība. LRA V kongress

Autors: Romualds Ražuks, LRA valdes loceklis.

Mēs šobrīd esam hibridkara apstākļos. Pret Latviju vērsti kiberapdraudējumi un speciālas informatīvas operācijas ir ikdienišķa prakse. Ukrainas spējas pretoties Krievijas agresijai – tas ir ieguldījums arī Latvijas drošībā. Tas ir mums dotais laiks, lai izveidotu visaptverošo valsts aizsardzības sistēmu un ieviestu vienotu kvalitatīvu informatīvo telpu latviešu valodā. 

Tāpēc mūsu uzdevumi šobrīd ir vairāki.

Latvija nav liela valsts, taču tai ir spēcīga balss aizstāvot demokrātiju, starptautiskās un cilvēktiesības. Agresorvalsts Krievija jāizslēdz no ANO Drošības padomes un jāizveido starptautisks tribunāls sodot to par pastrādātiem noziegumiem. ES institūcijām jābūt gatavām darboties kara apstākļos. Tāpēc  nepieciešams Aizsardzības komisārs, bet Eiropas Parlamentā jāizveido Drošības komitēja. Jāatbalsta vairāku NATO dalībvalstu iniciatīva apmācīt Ukrainas karavīrus Ukrainā, un, kopā ar sabiedrotajiem jāsagatavo NATO austrumu flangs provokācijām un agresijai. Tāpat jāatbalsta Ukrainas integrācija ES un NATO.

Civilās aizsardzības sistēmā iesāktas reformas kavējās. LRA biedru vidū veiktā aptauja liecina, ka cilvēkiem arvien nav izpratne par to, kurš vadīs krīzes situāciju, un vairāk kā puse aptaujāto arī nezinās kā rīkoties stundā “X”, ja tā pienāks. Nepieciešams beidzot izveidot centrālo krīžu pārvaldīšanas sistēmu, un jaundibināto Krīzes vadības centru piepildīt ar reālu saturu un spējam to koordinēt un vadīt. Pašvaldību uzdevumi civilajā aizsardzībā šobrīdu ir dubultojušies – nākusi klāt rīcība militāra uzbrukuma gadījumā. Mobilitātes, pretmobilitātes, kritiskās infrastruktūras aizsardzības un citus uzdevumus pašvaldības spēs īstenot tikai, ja tos gatavos un pārvaldīs kopā ar NBS, ejot tālāk uz civil-militāras pārvaldes modeļa veidošanu kara gadījumam. Plašāku sadarbības teritoriju vai pat reģionālo civilās aizsardzības plānu veidošanai jāpiesaista lielāki resursi. 

Šobrīd, savu mērķu sasniegšanai ārvalstīs, agresorvalsts plaši izmanto augstāka līmeņa korupciju un organizēto noziedzību, un to apkarošanai kļūstot par vienu no prioritārajiem uzdevumiem iekšējās drošības jomā. Nav pieļaujama vietējo kriminālo grupu izmantošana krievijas intereses, kā arī nekontrolēta masveidā migrācija. Jānovērš Valsts policijas pārslodze vienkāršojot maznozīmīgu lietu izmeklēšanu un jānodrošina konkurētspējīgs atalgojums aizsardzības sektora līmenī. Līdz ar amata paaugstināšanu nepieciešama  specializēta izmeklēšanas iestāžu vadītāju apmācība.

Jāatstāj tikai četras, bet spēcīgas iestādes kas veic kriminālprocesu: VP, NMPP, KNAB un VDD.